Demisionējusī Ministru prezidente atbalstītu Šadurski premjera amatā

© F64

Demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atbalstītu deputāta Kārļa Šadurska (V) ievēlēšanu premjera amatā.

Straujuma šorīt LTV atzina, ka jaunās valdības veidošanas process ir ieildzis, tas esot neparasts, jo premjera amatam esot daudz kandidātu, kuri visu laiku mainās. Politiķe cer, ka prezidents Raimonds Vējonis spēs rast skaidrību šajos procesos, drīz tiks nominēts premjera amata kandidāts un sāksies nākamais posms valdības veidošanā.

Ministru prezidente šodien no Vējoņa cer dzirdēt premjera amata kandidāta vārdu, nevis tikai mājienus partijām par turpmāko rīcību.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums izvirzīt premjera matam deputātu Māri Kučinski (ZZS) Straujumu pārsteidzis, jo prezidents bija devis skaidru mājienu, ka nākamajam Ministru prezidentam ir jānāk no "Vienotības" rindām, un līdz ar to "Vienotība" gaidījusi nomināciju. Vienlaikus Straujuma atzina, ka ZZS var rīkoties tā, kā viņi uzskata par pareizu.

Straujuma uzskata, ka "Vienotība" valdības veidošanas procesā ir pieļāvusi kļūdas un partijai vajadzēja izvirzīt jaunu premjera amata kandidātu pēc tam, kad bija skaidrs, kā "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa nevarēs sev savākt balsis. Pašlaik partijai formāli nav cita valdē apspriesta kandidāta kā tikai Āboltiņa.

Straujuma uzsvēra, ka Latvijai pēc iespējas īsākā laikā ir vajadzīga jauna valdība, jo priekšā ir vairāki svarīgi lēmumi, par kuriem viņa negrasās pieņemt lēmumus, piemēram, par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais