Banknotes, kuras savā pastāvēšanas laikā maina simtiem vai tūkstošiem saimnieku un tiek dotas no rokas rokā, var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, tai skaitā arī patogēnu mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekcijas slimības. Baktēriju esamība uz banknotēm ir 9 reizes lielāka nekā uz maksājumu kartēm, liecina zinātniskā institūta BIOR veiktais eksperiments pēc SEB bankas pasūtījuma.
Ne reizi vien ir dzirdēts teiciens par netīru naudu, taču, visticamāk, vienīgi mikrobiologi šī teiciena nozīmi saprot tieši, bez zemteksta par nelegāliem ienākumiem. Izpētot desmit banknotes, kuras ņemtas dažādas Rīgas vietās, piemēram, tirgū, lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā, un desmit maksājumu kartes, BIOR zinātnieki secināja, ka tās patiešām ir netīras: uz tām bija deviņas reizes vairāk mikroorganismu nekā uz maksājumu kartēm. Savukārt uz pilnīgi jaunām banknotēm mikroorganismu bijis ļoti maz.
«Zinātniski apstiprināts, ka nauda var kalpot kā transporta līdzeklis infekcijas slimību izplatībā. Arī pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, piemēram, caurejai, vemšanai, ādas infekcijām, piemēram, iekaisumiem, kā arī dažādām parazitārām slimībām un alerģiskām reakcijām,» atklāja zinātniskā institūta BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Uz banknotes esošās baktērijas spēj saglabāt dzīvotspēju līdz pat astoņām dienām. «Katru reizi ņemot rokā banknoti vai monētu, der aizdomāties, kam tā bijusi rokās pirms tam. Varbūt tas bija kautuves darbinieks, kas uzšķērda cūku, vai ķirurgs, kas pēc operācijas nemazgāja rokas, vai bepajumtnieks,» teic O. Valciņa.
Diemžēl šī eksperimenta laikā netika pētīta mikroorganismu klātbūtne uz citiem priekšmetiem, ko cilvēki lieto ikdienā, tāpēc nevar teikt, ka nauda būtu pati netīrākā lieta pasaulē. Visticamāk, arī uz bankomātu un POS termināļu klaviatūrām, uz kurām ik dienas savus pirkstu nospiedumu atstāj simtiem un tūkstošiem cilvēku, mikroflora ir visai iespaidīga. Tāpēc O. Valciņa uzsvēra personiskās higiēnas svarīgumu pēc saskarsmes ar naudu vai citām lietām, kas pāriet no viena lietotāja pie otra, vai arī objektiem, kuriem pieskaras daudzi lietotāji.
«Tā kā arī mūsu bankomātus izmanto vairāk nekā miljons darījumiem mēnesī, tad arī mēs uzņemamies atbildību par savu ierīču uzkopšanu. Reizi nedēļā uzkopšanas kompānija tīra bankomātu korpusu, ieskaitot PIN klaviatūru bankomātam, savukārt karšu pieņemšanas terminālu uzkopi veic arī paši veikali,» norādīja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Viņš stāstīja, ka saskaņā ar SEB bankas datiem, Latvijā un Lietuvā kartes naudas izteiksmē joprojām vairāk tiek lietotas tieši skaidras naudas izņemšanai, mazāk pirkumu veikšanai. Igaunijā pirkumu apjoms, kas veikts ar kartēm, ir lielāks nekā skaidras naudas apjoms, kas izņemts bankomātos, uz ko mums būtu jātiecas arī Latvijā. «Stereotipi, kas karšu lietotājiem liek izdarīt izvēli par labu skaidras naudas izņemšanai, nevis pirkumam ar karti, ir šādi: bailes aizmirst PIN kodu, stāvot veikala rindā, vēlme pārskaitīt naudu, kas ir makā, tādējādi kontrolējot to, ieradumi un arī fakts par salīdzinoši augsto ēnu ekonomikas līmeni,» skaidroja A. Škapars.
2015. gadā SEB bankomātu tīklā klienti veikuši 14 miljonus transakciju, skaidrā naudā izņemot 1,2 miljardus eiro un savos kontos iemaksājot vairāk nekā 500 miljonus eiro, savukārt ar karti veikti pirkumi 46 miljonu apmērā. Vidējā pirkuma summa ir 16 eiro, vidējā izmaksas summa bankomātā ir 100 eiro, vidējā iemaksas summa bankomātā – 320 eiro.