"Latvenergo" krimināllietā apsūdzēto Cvetkovu atzīst par nevainīgu [papildināts]

Rīgas rajona tiesa šodien izskatot vienu no "Latvenergo" amatpersonu kukuļošanas krimināllietām, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļko un uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Andrejam Livanovičam piesprieda naudas sodus, bet "Latvenergo" ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro sodu un saistībā ar abiem veica pārkvalifikāciju, proti, Meļko tika sodīts par neatļautu labuma pieņemšanu, bet Livanovičs - par komerciālu uzpirkšanu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu "Energy Consulting" ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Pilns tiesas spriedums būs pieejams 25.janvārī, un to desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt. Tomēr tiesnese vēlāk piebilda, ka, iespējams, spriedums tā apjoma dēļ līdz šim datumam netiks sagatavots.

Attaisnotā Cvetkova aizstāve Guna Kaminska žurnālistiem pauda gandarījumu par spriedumu, norādot, ka tās ir "mazās advokātu laimītes". Taujāta, vai spriedumu uzskata par aizstāvības uzvaru, advokāte uzvēra, ka tā ir taisnības uzvara. Viņa gan piebilda, ka pagaidām vēl nevar vērtēt spriedumu, jo ir jāiepazīstas ar motivāciju.

Leja pastāstīja, ka attiecībā uz tiesas veikto pārkvalifikāciju tiesas sēdēs visu laiku bijis strīds par to, vai apsūdzētie bija valsts amatpersonas. Tomēr arī valsts apsūdzības uzturētājs izteicās, ka pagaidām ir grūti komentēt spriedumu, jo jāzina tiesas motīvi. Taujāts, vai Leja iesniegs protestu par šo nolēmumu, prokurors vēlreiz uzsvēra, ka jāsagaida pilns spriedums.

Nedz Meļko, nedz Livanovičs pēc sprieduma žurnālistiem neko nevēlējās komentēt. Tāpat komentārus nesniedza arī viņu aizstāvji. Arī attaisnotais Cvetkovs atteicās paust jebkādu komentāru.

Jau ziņots, ka pēdējā vārdā Meļko izteicās, ka kopš 2010.gada 15.jūnija līdz pat šai dienai nesaprot, kāpēc viņam izvirzīta apsūdzība. Tāpat viņš tiesai pauda, ka apsūdzība ir neloģiska, nepamatota un nesaprotama.

Livanovičs savu debašu runu sāka, norādot, ka sev izvirzīto apsūdzību viņš neatzīst un nesaprot. Apsūdzētais tiesai uzsvēra, ka nav vienojies ar Cvetkovu un Meļko par kukuļa nodošanu. Livanovičs uzsvēra, ka nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu, kā arī nekad to nav atzinis. Apsūdzētais lūdza sevi attaisnot viņam celtajā apsūdzībā.

Savukārt Cvetkovs uzsvēra kriminālprocesa ilgumu, kas būtu jāņem vērā, taisot spriedumu.

Pērnvasar prokurors Māris Leja lūdza apsūdzētajam Meļko piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu. Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu soda.

Tāpat Leja lūdza tiesu piedzīt 480 600 eiro solidāri no Meļko un Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret Livanoviča uzņēmumu "Energy Consulting" 608 000 eiro apmērā. Vēl valsts apsūdzības uzturētājs lūdza izdalīt materiālus pret liecinieku - SIA "Alstom Latvia" toreizējo amatpersonu Juri Lāci - par nepatiesu liecību sniegšanu.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.oktobrī prokurors šajā lietā nolasīja apsūdzību. Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no "Latvenergo" amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp "Latvenergo" prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās "Latvenergo" amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.