Baltijas jūra samazina Latvijas teritoriju, nograuzti pieci hektāri

 
Baltijas jūras Latvijas krasta līnija ir nepilni 500 kilometru. Nozīmīgā apjomā piekraste tiek noskalota aptuveni 60 kilometru kopgarumā ©Juris ĢIGULIS, Ventas Balss

Ik gadu Baltijas jūra samazina Latvijas teritoriju, un pagājušais nav bijis izņēmums. Dažādās piekrastes vietās kopumā zaudēti aptuveni pieci hektāri sauszemes. No stratēģiski svarīgajiem objektiem šobrīd steidzami jāsargā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Latvijas Universitātes Jūras krastu laboratorijas ilgtermiņa prognoze liecina, ka līdz 2060. gadam Latvija samazināsies par aptuveni 9,2 kvadrātkilometriem jeb 920 hektāriem. Ja šo daudzumu izteiktu kā vērtīgu zemes īpašumu pie jūras, ar ko pilni nekustamā īpašuma sludinājumu portāli, runa būtu par daudziem miljoniem eiro.

Mīlas mokas nomazgātas

Neapbūvēta zeme «pašā jūras krastā», piemēram, Kaltenē, maksā pat 100 000 eiro hektārā, kaut gan krastu noskalošanas prognožu kartes liecina, ka jau pēc dažām desmitgadēm šis hektārs vairs nebūs pilns.

Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis visus datus par pagājušo gadu kartēs vēl nav transformējis, taču, pēc aptuvenām aplēsēm, aptuveni pieci hektāri 2015. gadā ir aizgājuši zem ūdens. Krasta procesi gan bijuši krietni lēnāki nekā citus gadus, jo piedzīvotas vien divas nozīmīgas vētras. Viena – gada sākumā, otra – rudenī. Vietām jūra pienākusi tuvāk par pieciem sešiem metriem, citur gandrīz nemaz. Lieljūras pusē krietni paskalots Jūrkalnes un Ventspils novadā piekrastē, dažādā apjomā – arī Vidzemes piekrastē no Saulkrastiem līdz pat Salacgrīvai. Zinātnieks stāsta, ka jūra arī notīrījusi stāvkrasta smilšakmens atsegumus uz ziemeļiem no Tūjas. Ķurmjraga klintis gadu gaitā ļaudis bija apskrāpējuši ar dažādiem mīlas vai vienkārši klātbūtnes apliecinājumiem. Tagad tie visi nomazgāti – klintis ir baltas. Pavasarī pēc sniega nokušanas ir vērts tās doties apskatīt.

Laukakmeņi pret jūru

Tomēr līdztekus tīri zinātniskai interesei vai tūristiem raksturīgai ziņkārībai krasta procesi rada arī bažas par apdraudējumu dzīvojamām ēkām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem. Jau vairākus gadus noskalošanas trauksme ir Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Ja nekas netiktu darīts, mazāk nekā pēc 40 metriem jūra sasniegtu iekārtu galvenās būves – tvertnes un baseinus. Vecā ūdens hlorēšanas ēka, kas atrodas tuvāk, jau faktiski ir norakstīta. Darīts tiek, taču tās pagaidām ir mazbudžeta viltības. Pirms vairākiem gadiem krastā krāmēti gabioni – stiepļu pinuma sieti, pildīti prāviem akmeņiem. Taču stieples izrūsēja un viļņi krāvumus sāka ārdīt laukā. Attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs stāsta, ka tagad aizsardzībai pret jūru tiek velti akmeņi – metru diametrā un lielāki. Izmanto arī vecus dzelzsbetona konstrukciju gabalus. Pērn vairāk nost paskalota teritorijas dienvidu puse, kas vēl nebija nostiprināta. Kādi desmit metri zaudēti. Protams, mūžīgi ar akmeņu krāmēšanu izlīdzēties nebūs iespējams. Jau 2009. gadā ir izgatavots tehniskais projekts jūras aizsargbūves būnas uzcelšanai, un gadu no gada tas tiek atjaunots cerībās uz īstenošanai nepieciešamo naudu.

Rindā uz aizsardzību

Uzņēmuma Liepājas ūdens attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus stāsta, ka beidzot tam arī parādījies nopietnāks pamatojums. Jaunajā Eiropas Savienības budžeta periodā ir paredzēta nauda plūdu riska mazināšanai, un ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņots, ka Liepāja ir pirmā rindā uz šo naudu. Tātad tagad tikai jāsagaida, kad fondi beidzot kļūs pieejami. Ja viss ritēs gludi, puskilometru garais uzbērums jūrā perpendikulāri krastam varētu tapt 2018. un 2019. gadā. Tad krastu konkrētajā vietā jūra vairs neskalos nost, bet gluži otrādi – būnas aizvējā smiltis nāks klāt.

Arī citās vietās, kur cilvēks ir veicis korekcijas krasta līnijā (pamatā pie ostām), krasts vienā molu pusē tiek skalots nost, bet otrā nāk klāt. Taču Latvijas teritorijas atgūšana notiek nesalīdzināmi mazākā mērogā nekā zaudēšana un ilgtermiņa prognoze paliek negatīva. Pētnieks Jānis Lapinskis apstiprina, ka Latvijas piekraste atkāpjas un atkāpsies arvien ātrāk. Ne tik daudz tāpēc, ka ceļas jūras līmenis. Klimatam kļūstot siltākam, samazinās ledus segas biezums un ilgums jūrā. Tāpēc viļņi triecas pret krastu un ārda to nost.

Kopējā Latvijas krasta līnija ir nepilni 500 kilometru. Nozīmīgā apjomā piekraste tiek noskalota aptuveni 60 kilometru kopgarumā.



 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!