Valdības veidošanas laiks un premjera meklējumi iezīmē saspringtas pašreizējo koalīcijas partneru attiecības, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Partneri publiskajā telpā apmainās ar savstarpējiem pārmetumiem, kā arī iezīmē sarkanās līnijas.
Jau pašā sākumā koalīcijā esošā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pauda stingru nostāju pret "Vienotības" līderi Solvitu Āboltiņu ka premjera amata kandidāti. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savukārt paziņoja, ka nacionālajai apvienībai noteikti jābūt koalīcijā. Šāda bloķēšanās liedz Āboltiņai mēģināt izveidot valdību, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis šim amatam viņu, visticamāk, nenominēs.
Arī vēlāk, kad Vējonis uzņēmās iniciatīvu premjera kandidāta virzīšanā, partneriem nesekmējās demonstrēt vienotu nostāju jaunā Ministru kabineta veidošanas jautājumos, un tas varētu būt saistīts ar saspringtu cīņu par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā.
Šīs valdības izveides laikā partneri mēģina apspēlēt viens otru, vājināt cits cita pozīcijas. Šajā situācijā nozīmīga loma ir arī Valsts prezidentam, kurš, iespējams, piespēlē ZZS interesēm.
Tiek prognozēts ka Vējoņa rīcība sagaidāma otrdien, 12.janvārī, pēc Valsts prezidenta atgriešanās Latvijā, kad varētu tikt nominēts Ministru prezidenta kandidāts. Kā iespējamais kandidāts joprojām tiek uzskatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V).
Kā ziņots, Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") nolēmis atteikties kandidēt uz Ministru prezidenta amatu. Viņš iepriekš bija atzinis, ka šim amatam viņu uzrunājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Jau ziņots, ka pēc Vējoņa pirmajām konsultācijām ar iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav radusies skaidrība, kura persona varētu tikt nominēta premjera amatam. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.
Kā iespējamais kandidāts iepriekš tika minēts Šadurskis.
Iepriekš pēc neformālām sarunām ar Valsts prezidentu finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atteicās no iespējas kļūt par valdības vadītāju.
Īsu brīdi pēc valdības demisijas un vēl pirms tam, kad Vējonis uzņēmās iniciatīvu premjera amata kandidāta izvēlē, demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) kā savu iespējamo pēcteci bija nosaukusi iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V). Ministrs gan drīz vien pēc tam atteicās no iespējas kļūt par premjera amata kandidātu.