PĒTĪJUMS: Sabiedrība migrantus negrib. Pret bēgļiem – 78,3%

Pretēji daudzu velkamistu apgalvojumiem, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta patvēruma meklētājiem un migranti tiek laipni aicināti mūsu vidū, patiesība ir gluži pretēja.

Viesmīlīga ir tikai valdība un Saeima, bet pārliecinošs sabiedrības vairākums nostājas pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. To pierāda sociālo pētījumu kompānijas SKDS dati, kas apkopoti pēc Neatkarīgās pasūtījuma.

Vien 15,7% respondentu uzskata, ka Latvijai būtu jāuzņem patvēruma meklētāji no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas. 78,3% ir pret. Un tikai 6% šai jautājumā nav viedokļa. Vairumam iedzīvotāju viedoklis ir, turklāt par sliktu migrantiem. Tas vēlreiz apliecina, ka viņu integrācija mūsu zemē nebūs vienkārša, bet varbūt izrādīsies pat neiespējama.

Apbrīnojamā vienprātībā

Pētījums apgāž daudzus stereotipus – tie, kas nevēlas, lai Latvija uzņem migrantus, nav tikai mazizglītoti un veci, nedz aprobežoti un trūcīgi. Migrantu uzņemšanas jautājums sabiedrību lielā mērā vieno, atzīst sociologs Arnis Kaktiņš. Šķelšanās nav vērojama ne starp jauniem un veciem, ne arī starp latviešiem un krieviem, kuru uzskati bieži vien mēdz polarizēties. Attieksmē nav atšķirības arī starp pilsētas un lauku iedzīvotājiem, arī izglītības līmenim nav izšķirošas nozīmes. Publiskajā sektorā strādājošie uzskata tāpat kā privātajā sektorā strādājošie. Faktiski visās respondentu grupās tuvu astoņdesmit procentiem ir pret bēgļu uzņemšanu. Jauniešu vidū līdz 24 gadiem vērojams pat lielāks kategoriski pret noskaņoto skaits. Protams, te jāņem vērā statistiskā iespējamā kļūda, taču pilnīgi noteikti nav pamata domāt, ka jauni cilvēki ir iecietīgāki. Mazliet viesmīlīgāka attieksme iezīmējas augsti atalgotu cilvēku vidū, tomēr arī vairākums bagātnieku ir pret. Gandrīz visi ir pret, turklāt jāņem vērā, ka aptaujas dati ievākti, vēl pirms publiskajā telpā parādījās ziņas par migrantu masveida uzbrukumiem sievietēm Vācijā.

Vara pret sabiedrību

Aptauja rāda, ka valdībai nav Latvijas tautas mandāta aicināt uz šejieni visādus svešzemju musulmaņus, un te vietā Arņa Kaktiņa secinājums: «Šī ir kārtējā spilgtā situācija, kad vara rīkojas pretēji sabiedrības vairākuma interesēm.» Protams, šāds konflikts nenovēršami ietekmē politiķu reitingus. Neatkarīgā jau vēstīja par katastrofāli zemajiem sabiedrības uzticēšanās rādītājiem valdībai, Saeimai un politiskajām partijām. Arī demisionējušās premjeres Laimdotas Straujumas popularitāte nogāzās pēc migrantu uzaicināšanas.

Saeimā ar patvēruma meklētāju jautājumu nodarbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tās priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs stāsta, ka Saeima bija nemierā ar valdības plāniem patvēruma meklētāju uzņemšanā, tāpēc turpmāk šis jautājums būs skatāms arī parlamentā. Bet vai tas mainītu rezultātu? Diez vai. Jo arī te velkamisti ir vairākumā, turklāt kā pozīcijā, tā opozīcijā.

Gluži kā nāvessods

Socioloģijas uzrādītā sabiedrības attieksme politiķi Cileviču nepārsteidz – stereotipi par imigrantiem sabiedrībā esot spēcīgi iesakņojušies. «Ir situācijas, kad politiķiem jāuzņemas atbildība,» saka deputāts un velk paralēles migrantu jautājumā ar nāvessodu, ko Latvijas sabiedrības vairākums ļoti labprāt atjaunotu. Latvijai esot jārespektē starptautiskās saistības, ja tā vēlas tērēt Eiropas fondu naudu.

Taču pilnīgi citāda izpratne par politiķu atbildību ir Jānim Silam. Viņa vadītā biedrība Tēvijas sargi organizējusi trīs protesta akcijas pret uzspiesto imigrāciju, nākamās plāno pavasarī. Viņš pat ir pārsteigts par to, ka aptaujā parādās tie nepilnie 16% atbalstītāju. Ja par migrantu uzņemšanu tiktu organizēts referendums, sabiedrība pateiktu pārliecinošu nē, to netieši apliecinot arī šajā SKDS pētījumā iegūtie dati: «Skaidrs, ka pie varas esošie izdarīs visu, lai tādu nepieļautu.» Pirmās musulmaņu ģimenes, kas uz Latviju tiks vestas no Grieķijas, it kā jau ir noskatītas. Tām sekos nākamās. Nacionālists Sils uzskata: «Politiķiem, kas pie tā strādājuši, saskaņā ar šiem datiem vajadzētu demisionēt.»