Latvijas valsts atpirkusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēku un noteikusi tās uzturēšanai atvēlēt 277 884 405 tagadējās vērtības eiro, kas vēl jāpareizina ar inflācijas koeficientu.
Uzņemsim valdības aprēķinus bez lieka sašutuma kaut vai tāpēc, ka tie attiecas uz turpmāko 27 gadu periodu, ko daļa tagadējo nodokļu maksātāju nemaz nenodzīvos. Bet tie, kuri nodzīvos, varēs priecāties par šo faktu vairāk nekā par to, cik daudz naudas valsts tērējusi tikai tam, lai iekasētu no viņiem nodokļus. Tikpat labi var iedomāties, ka 27 gadu laikā šai ēkai parādīsies citi saimnieki citas valsts vai privātīpašnieku veidolā, ka ēka iegūs citu pielietojumu un apgrozībā tiks laista cita nauda.
Gan komerciālās, gan privātās apbūves saimniekiem varētu būt interesanti uzzināt valdības noteiktos ēkas vērtību saglabājošas ekspluatācijas izdevumus tagadējās cenās, lai varētu salīdzināt, vai viņiem tas izdodas lētāk vai tomēr dārgāk. Ēkas pamatparametri ir tādi, ka kopā 39 589,44 kvadrātmetrus plašu telpu uzturēšanai pašlaik atvēlēti 8 923 436 eiro gadā un komunālo maksājumu segšanai vēl 1 368 579 eiro gadā. Līdz ar to kopējie izdevumi aprēķināmi ar pāris vienkāršām aritmētiskām darbībām 8 923 436 x 27 + 1 368 579 x 27 = 240 932 772 + 36 951 633 = 277 884 405 eiro + X, ar ko domāts neizbēgamais inflācijas piecenojums, pat ja Latvijā vairāk nekas nemainīsies. Šo izdevumu novērtēšanai svarīgi ir arī tādi fakti, ka ēka ir jauna, nodota ekspluatācijā 2014. gada pavasarī, ka tās celtniecības izmaksas esot 55 miljoni eiro (publiski nav izpausts vairāk par celtniecības sākotnējo tāmi toreiz vēl 38,5 miljonu latu apmērā), ka tajā jānodrošina darba iespējas 2500 cilvēkiem, ka jārēķinās ar nemitīgu ēkas apmeklētāju plūsmu un jāievēro specifiskas drošības prasības.
Nupat nosauktie skaitļi izskatās pēc noteicošajiem, bet tie nav vienīgie. Ir zināms, piemēram, VID līgums par ēkas apsardzi, kas trijos gados izmaksās 620 443 eiro. Ir dzirdēti valsts uzņēmuma Latvijas pasts darbinieku nostāsti, ka pasts īrējot ēkā savu stūrīti par augstu cenu tāpēc, ka solidarizējas ar ēkas pamatnomnieku VID un iznomātāju Valsts Nekustamo īpašumu aģentūru (VNĪA).
Valdības publiskais lēmums par līdzekļu iezīmēšanu VID budžetā iestādes biroja ēkas uzturēšanai nāca komplektā ar VNĪA paziņojumu, ka VNĪA atpērk ēku no tās privātajiem līdzīpašniekiem. Darījuma juridiskais noformējums ir tāds, ka VNĪA pagājušā gada 30. decembrī pārņēmusi 100% kapitāldaļu SIA Biroju centrs «Ezerparks», kurai pieder ēka, kas iznomāta VID. Līdz šim pirkumam valstij VNĪA personā piederēja 31,5% Ezerparka. Ēkas privātā līdzīpašniece bija SIA Mežaparks SPV (68,5% kapitāla), kas savukārt pieder Lielbritānijā reģistrētam uzņēmumam New Europe Real Estate Ltd ar tālāku radniecību globālās finanšu struktūrās. Mežaparks SPV valdes priekšsēdētājs līdz 2013. gada septembrim bija iepriekš no 2001. gada marta līdz 2005. gada martam Rīgas domes priekšsēdētāja amatā bijušais Gundars Bojārs. Viņa 2006. gada valsts amatpersonas ienākumu deklarācija ietver 334 040 latu (atbilst 477 000 eiro) saņemšanu par to, ka viņš pārdevis zemi SIA Busines Real Estate I&B, kur pats bijis valdes loceklis. VID jaunā ēka ir apvīta ar nostāstiem, ka tās atrašanās vietu nosakot G. Bojāra biznesa ideja ar savu vai starpnieku vārdu uzpirkt Rīgā zemi un tad panākt, lai uz šīs zemes drīkstētu būvēt to, ko nedrīkstēja uz zemes, kas G. Bojāram nepieder.
Uzņēmēji visā pasaulē mēģina kaut ko uzcelt un tad pārdot valstij kā pašam bagātākajam no tajā apkaimē atrodamiem pircējiem, kas samaksā visaugstāko cenu. Arī Latvijas valdība izturas kā bagātniece, kas atļaujas VID dēļ uzņemties simtiem miljonu eiro saistības uz gadu desmitiem, bet tā nav atbilde uz jautājumu, kur VNĪA ņēma naudu, lai atpirktu ēku tagad. VNĪA uz šādu jautājumu atbildēt atteicās ar grūti saprotamu pamatojumu, ka pašas VNĪA pieteiktais darījums nemaz neesot noslēdzies.