Ceturtdiena, 2.maijs

redeem Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

arrow_right_alt Latvijā

Čalovskis kārto dokumentus mājupceļam

© F64

Par Denisu Čalovski bija vērts cīnīties – advokātiem, medijiem, sabiedrībai kopumā. Lieta, kas 2012. gada 4. decembrī sākās ar specvienības iebrukumu visparastākajā Imantas dzīvoklī, grandiozām apsūdzībām teju pasaules finanšu sistēmas graušanā, ir beigusies ar čiku. Vēl pāris nedēļu dokumentu noformēšanai, un tad slavenais Imantas hakeris tiks sūtīts uz mājām. Juridiski šī procedūra, iespējams, tiks nosaukta par izraidīšanu.

Ko tad galu galā čalis ir pastrādājis? Saskaņā ar apsūdzību viņš 2005. gadā, vēl būdams padsmitgadnieks, ir piedalījies digitāla rīka izstrādē, ka producē gozi veida vīrusus. Tie ļāvuši ielauzties «miljoniem datoru», nozagt konfidenciālu informāciju un izmantot to banku kontu iztukšošanai. Apsūdzību jo smagāku darīja apgalvojums, ka noziegums veikts grupā, – kopā ar diviem Rumānijas un Krievijas pilsoņiem, turklāt ielaušanās notikusi arī ASV kosmosa aģentūrai piederošajos datoros. Un tas jau ir ASV nacionālās drošības jautājums.

Mērķis jau sasniegts

Pirmstiesas retorikā Latvijas pilsonim inkriminētais noziegums tika pielīdzināts pat terorismam, bet kā iespējamais sods nosaukti pat 67 gadi ieslodzījumā. Tomēr finālā prokurors prasīja vien divus, bet tiesa piesprieda vēl mazāk, proti, 21 mēnesi, ko Čalovskis jau nosēdējis cietumos Latvijā un ASV izdošanas procedūras laikā, kā arī tiesas gaitā.

Tiesnese Kimba Vuda noslēdzošajā tiesas sēdē paziņoja, ka ar šo spriedumu soda mērķis jau ir sasniegts, atreferē aģentūra Bloomberg.

Soda apmēram noteicošā izrādījusies apsūdzētā vienošanās ar prokuroru – Čalovska atzīšanās un nožēla, ka viņš krīzes laikā par 1000 dolāriem uzrakstījis nelikumīgu programmatūru. No miljoniem dolāru, ko visā pasaulē sazagušies gozi vīrusi, viņš netika saņēmis ne centa.

Uzreiz pēc tiesas sēdes Čalovskim atļauts piezvanīt uz mājām – mammai, bet tur priecīgā vēsts jau bija sagaidīta ziņu portālos. Tagad jāsagaida pats galvenais – atkalredzēšanās brīdis.

Process kā vilciens

Noslēdzoties šai skandalozajai starptautiskajai lietai, arī Latvijas juristiem ir pamats izdarīt vairākus secinājumus. Viens no Denisa Čalovska aizstāvjiem Latvijā Lauris Liepa stāsta, ka tā parādīja būtisko atšķirību starp Eiropas un ASV tiesu sistēmu un pēdējā ir orientēta uz maksimālu efektivitāti. Latvijā šāda vienošanās ar prokuroru, visticamāk, tiktu uztverta ar milzīgām aizdomām. Lielu nozīmi lietas iztiesāšanas gaitā noteikti devusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas iesaistīšanās. ASV cilvēktiesību standartus tā atzina par samērīgiem. Tajā pašā laikā ar ECT iesaistīšanos ir iegūts instruments, lai šaubu gadījumā novērstu tūlītēju apsūdzētā izdošanu.

Vēl trešā mācība Latvijas iedzīvotājiem, ka bez profesionālas palīdzības kaut ko panākt ir visai grūti. To ar zināmu nožēlu atzīst arī advokāte Ilona Bulgakova, kura pati pirmā uzņēmās Čalovska aizstāvību – uzreiz pēc viņa aresta: «Vienkāršais cilvēks pret tiesvedības sistēmu ir ļoti neaizsargāts. Ir sliedes un process kā vilciens – nenovirzās ne pa labi, ne pa kreisi.» Čalovska gadījumā ar milzīgu piepūli, sabiedriskās domas, masu mediju un brīvprātīgu juristu iesaisti, advokāta noalgošanu arī ASV sākotnējo kursu izdevās mainīt. Advokāte uzskata, ka šajā lietā no paša sākuma pieļauts liels daudzums cilvēktiesību pārkāpumu. Ne visiem pievērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet uz vairākiem norādīja.

Šaubu rezultāts

Ir vai tomēr nav Čalovskis tagad uzskatāms par noziedznieku? Advokāte Ilona Bulgakova domā, ka šis jautājums vairs nav aktuāls: «Viņam šis stāsts būs noslēdzies, un, paldies dievam, viņš bija spējis pareizi rīkoties.» Tiesā Čalovskis atzina, ka «tā bijusi vislielākā kļūda». Katrā ziņā pēc vakardienas sprieduma advokāti var būt gandarīti – viņiem nevar pārmest, ka būtu nepamatoti centušies aizstāvēt kaut kādu briesmīgu noziedznieku.

Gandarīti var būt arī visi pārējie, kas juta līdzi šī Latvijas pilsoņa stāstam un šaubījās par viņa izdošanas nepieciešamību. Jāatgādina, arī valdībā, lemjot par izdošanu, trūka vienprātības un stingrākos iebildumus toreiz pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņam bija bažas par iespējamā soda samērīgumu ar reāli pastrādātajiem pārkāpumiem, jo Čalovskim pēc būtības draudēja mūža ieslodzījums. Arī šaubas, vai pēc notiesāšanas Čalovskis sodu drīkstēs izciest dzimtenē. «Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse un no Latvijas piedzīto kompensāciju apmēri liecina, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rosinātajos procesos tiek pieļautas kļūdas un pat nopietni cilvēktiesību pārkāpumi,» Neatkarīgajai tagad atzīst ministrs. Galu galā visas šaubas, visi apsvērumi, argumenti un fakti rezultējušies labvēlīgā spriedumā, un Edgars Rinkēvičs atzīst: «Apsveicami, ka Latvijas valstspiederīgais Deniss Čalovskis ir atbrīvots.».