Stājas spēkā Lembergam labvēlīgs tiesas spriedums prasībā pret Ģenerālprokuratūru

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās Augstākās tiesas spriedums Aivara Lemberga prasībā pret Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.

Augstākā tiesa nosprieda A. Lemberga prasību pret Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu apmierināt, proti, atzīt par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām LR prokuratūras interneta vietnē www.prokuratura.gov.lv 2006.gada 31.maijā sadaļā Paziņojumi presei paziņojumā „Par apsūdzību Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam A.Lembergam” izplatītās ziņas:

• “nolūkā nepieļaut viņam nevēlamas personas – Ojāra Grinberga - pieņemšanu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, A.Lembergs apzināti lika šķēršļus, lai tiktu izpildīts rīkojums Nr. 122 un jautājums par O.Grinberga pieņemšanu Ventspils brīvotas valdes locekļa amatā tiktu nodots izlemšanai Ventspils pilsētas domes sēdē atbilstoši Ventspils brīvostas pārvaldes nolikuma 4.1.punktam.”;
• “Lembergs apzināti nevērsās nedz Ministru kabinetā, nedz Ekonomikas ministrijā, lai iegūtu rīkojuma izpildei nepieciešamo informāciju par O.Grinberga identificējošiem datiem, veicot saraksti ar šīm institūcijām par jautājumiem, kas nav saistīti ar rīkojuma izpildes nodrošināšanu, ignorēja ar rīkojumu Nr. 122 ieceltā valsts pārstāvja Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā iesniegumus.”;
• “Lembergs turpināja nepildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr.122.”;
• “Lembergs savas rīcības motīvus plaši komentēja plašsaziņas līdzekļos, kā arī Ventspils pilsētas domes sēdēs, publiski izsakot apzināti nepatiesus apgalvojumus.”;
• “Minēto darbību rezultātā radītas smagas sekas, un proti,

1. Grauts Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas prestižs, radīta neuzticība valsts varai.
2. Ekonomikas ministrijai liegtas Likumā par ostām noteiktās tiesības uz pārstāvību Ventspils brīvostas valdē Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumu nodrošināšanā.
3. Nodarīts mantisks kaitējums O.Grinbergam, pausta klaji diskriminējoša attieksme pret O.Grinbergu.”;

• “gada 24.novembrī A.Lembergs nosūtīja apzināti nepatiesu ziņojumu ģenerālprokuroram J.Maizītim ar lūgumu izskatīt jautājumu par iespējamo kriminālprocesa uzsākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Ojāru Grinbergu un ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu par krāpšanas mēģinājumu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.”;
• “Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai A.Lembergs, skaidri zinot par rīkojumā Nr. 122 minētās personas – O.Grinberga identitāti.”;
• “Tādējādi A.Lembergs iesniedza Ģenerālprokuratūrā apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā (sevišķi smags noziegums) un 318.panta otrajā daļā (smags noziegums), izdarīšanu, nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu (kriminālprocesa uzsākšanu) pret Ventspils pilsētas domes deputātu O.Grinbergu un ekonomikas ministru Kr.Kariņu.”

"Augstākā tiesa uzlika par pienākumu Ģenerālprokuratūrai 10 darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt godu un cieņu aizskarošās un nepatiesās ziņas pret mani tādā veidā, kādā tās izplatītas, un piedzīt no Latvijas valsts par labu man mantisku kompensāciju par godu un cieņu aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu LVL 250,- apmērā un tiesāšanās izdevumus LVL 155,74 apmērā, kopā LVL 405,74 (kas ir EUR 577,32).

Līdz ar to šis ir vēl viens man labvēlīgs tiesas spriedums, saskaņā ar kuru Latvijas valsts izmaksās kārtējo mantisko kompensāciju t.s. Grinberga lietā.

Kā zināms, kriminālprocesa ierosināšanu politisku motīvu dēļ virzīja Ģenerālprokuratūras prokurors Jānis Ilsteris, akceptēja toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, realizēja prokurors Māris Leja, savukārt izmeklēšanu veica KNAB toreizējā biroja priekšnieka Alekseja Loskutova vadībā. Trīs gadus es tiku tiesāts un apsūdzēts sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, trīs gadus bezjēdzīgi tika noslogota tiesa, tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi manis politiskai vajāšanai. Man inkriminētās apsūdzības visās tiesu instancēs (Kuldīgas rajona tiesā, Kurzemes apgabaltiesā un Augstākās tiesas senātā) tika noraidītas, atzīstot mani par nevainīgu celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnojot. Diemžēl konkrētās valsts amatpersonas par nepamatotajām apsūdzībām un zaudēto rezultātu nenes nekādu – nedz materiālu, nedz kriminālu, nedz administratīvu, nedz morālu – atbildību. Gluži pretēji – prokurors Jānis Ilsteris, kuram vislielākā mērā būtu jāuzņemas atbildība par nepamatoto tiesas procesu Grinberga lietā, nu jau uztur apsūdzību citā, analogā politiskā, prāvā pret mani, tādējādi atriebjoties par prokuratūras kaunpilno zaudējumu.

Taču izdevumus, kas saistīti ar politisku tiesvedības procesu uzturēšanu, diemžēl ir jau apmaksājuši un turpina maksāt LR nodokļu maksātāji. Līdz šim kompensācijās esmu jau saņēmis morālā kaitējuma atlīdzību no Latvijas valsts LVL 3000,- apmērā par nepamatoti celto apsūdzību Grinberga lietā un morālā kaitējuma atlīdzību no KNAB LVL 500,- apmērā sakarā ar nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, kā arī tiesāšanās izdevumus LVL 438,30,- apmērā, kopā ~ LVL 4000. Aicinu LR Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, LR Saeimas frakcijas Vienotība deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāju Alekseju Loskutovu un LR Ģenerāprokuratūras prokurorus Jāni Ilsteri un Māri Leju solidāri kompensēt Latvijas valstij nodarītos zaudējumus par politisku motivēto un nepamatoti uzturēto antilemberga tiesas procesu," norāda A. Lembergs.