Voins norāda, kā izskaust terorismu Eiropā

© F64

Eiropas Savienībai pats galvenais terorisma izskaušanā ir finansējuma pārtraukšana vai iesaldēšana teroristiem, šodien Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskajā fakultātē notikušajā diskusijā "Mūsdienu terorisma jaunie vaibsti" norādīja RSU Juridiskās fakultātes docents, bijušais Valsts policijas (VP) priekšnieks un pašreizējais Ostas policijas šefs Valdis Voins.

Viņš uzskata, ka Rietumiem vajadzētu panākt, lai teroristiskā organizācija "Islāma valsts" nepārdod naftu. Tad tā negūtu līdzekļus ieročiem un kaujinieku atalgošanai. Tāpat ES nepieciešams pievērst lielāku uzmanību organizētās noziedzības apkarošanai, jo saikne starp organizēto noziedzību un teroristiem ir pietiekami cieša.

Rietumiem ir jāturpina pievērst pastiprināta uzmanība šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, stingrākai sprāgstvielu un sprāgstvielu prekursoru apritei, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu kontrolei.

Voins piekrīt ES lemtajam par aviopasažieru datu reģistra izveidi, lai gan diskusijas par šāda reģistra nepieciešamību joprojām esot aktuālas, īpaši starp cilvēktiesību aizstāvjiem.

Tāpat uzmanība jāpievērš interneta satura kontrolei, jo daļa potenciālo teroristu zināšanas un iedvesmu smeļas tieši no internetā atrodamās informācijas, skaidroja Voins. Pēc viņa teiktā, uzmanība noteikti jāpievērš arī tām personām, kas atgriežas no konfliktu zonām.

Runājot par Latvijā nepieciešamajiem pasākumiem, Voins uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāizšķiras, vai tā drošības vārdā ir gatava ierobežojumiem, lai gan terorisma draudu līmenis mūsu valstī ir zems. Latvijas gadījumā īpaši svarīga ir aktīva sadarbība ar partnervalstu dienestiem, rīcības plānu saskaņošana un dažādu mācību noorganizēšana par to, kā rīkoties teroraktu vai teroraktu seku novēršanā, sacīja Voins.

 

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.