Eksperiments ar svešzemju musulmaņu integrāciju Latvijas vidē šomēnes vēl nesāksies. Eiropas Savienības uzaicinātos viesus, visticamāk, sagaidīsim tikai februārī.
Uz Grieķiju nosūtītie Latvijas sakaru virsnieki no sava pirmā uzdevuma mājās atgriezušies tukšām rokām. Latvijas izvirzītās prasības viņi kolēģiem gan nodevuši – jāatgādina, patvēruma lūdzējiem, kuri ieradīsies Latvijā, jābūt laimīgi laulātiem, ar pulciņu bērnu, izglītotiem, jāpieprot kāds lietderīgs arods. Taču izrādās, ka grieķi tikai janvāra vidū sākšot strādāt ar Latvijas pieprasīto migrantu kvotu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kaut viens migrants piekritīs doties uz Latviju, tas varētu notikt pašās janvāra beigās vai drīzāk februāra sākumā. «Tas atkarīgs ne tik daudz no pārējām dalībvalstīm kā pašas Grieķijas un Itālijas,» skaidro iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma. Jāatgādina, ka pirmā nelegālo migrantu porcija, ko Eiropa apņēmusies izkaisīt pa visu savu teritoriju, atrodas tieši Grieķijā un Itālijā. Savukārt tālākajos plānos ir arī migrantu uzņemšana tieši no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Eiropas Komisija dalībvalstīm piedāvā ieviest migrācijas ilgtermiņa risinājumu – ikgadējas patvēruma meklētāju kvotas, ko varētu sadalīt bez speciālas nacionālo valdību piekrišanas. Latvijai šī kvota būtu 1,29% no kopējā migrantu daudzuma jeb atbilstoši pašreizējiem skaitļiem ap 700 personām gadā. Tiesa, pagaidām pārvietošanas programma ir nesekmīga. Kā vēsta Eiropas Parlaments, no pirmajiem 160 000 pārvietojamo personu jauno mītnes zemi sasniegušas vien 200. Bet runāts par to ir visu pērno gadu.
Protams, pat gadījumā, ja kādiem migrantiem tiešām kļūsim par galamērķi, plūsma uz Latviju nebūs ne tuva tai, kas apskalo migrantu sapņu zemi Vāciju. Attiecīgi arī pēc briesmīgajiem Jaungada nakts notikumiem Ķelnē un citās Vācijas pilsētās – uzbrukumiem vietējiem iedzīvotājiem – mēs joprojām varam priecāties, ka esam salīdzinoši droša valsts. Daiga Holma piebilst: «Nepatikšanas ir valstīs, kur ir nekontrolētas patvēruma meklētāju plūsmas.» Latvijā plūsmas nav, un arī gar robežu bēguļojošu vjetnamiešu bariņus robežsardzei salīdzinoši veiksmīgi izdodas noķert.