Eiroparlaments apstiprina jauno Eiropas komisiju

© Scanpix

Šodien Strasbūrā Eiropas Parlaments (EP) ar 488 balsīm par, 137 pret, un 72 atturoties, ievēlēja jauno Eiropas Komisiju. Latviju šajā Eiropas Savienības valdībā pārstāvēs Andris Piebalgs, kuram uzticēts attīstības komisāra amats.

Deputāti balsoja kopumā par visu Komisijas komandu, ko veido pa vienam komisāram no katras no 27 ES dalībvalstīm.

Jāatgādina, ka iepriekšējā Eiropas Komisijas sastāva (tajā Latvijas pārstāvim Andrim Piebalgam bija enerģētikas komisāra amats) pilnvaras teorētiski beidzās jau 1. decembrī. Tomēr balsojums par jauno EK sastāvu aizkavējās, jo atsevišķas valstis - Īrija, Polija un Čehija - vilcinājās ar Lisabonas līguma ratificēšanu. Bija plānots, ka EK tiks apstiprināta 26. janvārī, taču eiroparlamentāriešiem tradicionālās iztaujāšanas laikā radās nopietnas iebildes pret Bulgārijas kandidāti uz starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāres amatu, ārlietu ministri Rumjanu Žeļevu. Pašā pēdējā brīdī R. Žeļeva savu kandidatūru atsauca un Bulgāriju jaunajā komisijā pārstāvēs bijusī Pasaules bankas darbiniece Kristalina Georgijeva. Jāpiebilst, ka atsevišķām eiroparlamentāriešu frakcijām bija nopietni jautājumi arī vēl vairākiem komisāriem - galvenokārt Austrumeiropas valstu pārstāvjiem, taču galu galā tika panākta vienošanās par viņu atbalstīšanu. Tas bija ļoti būtiski, jo eiroparlamentātieši apstiprina (vai neapstiprina) visu EK kopumā, nebalsojot par atsevišķām kandidatūrām. BBC atgādina, ka šī ir pēdējā reize, kad visas 27 Eiropas Savienības valstis pārstāvētas ar saviem komisāriem - līdz 2014. gadam, saskaņā ar Lisabonas līgumu, komisāru skaits tiks samazināts par trešdaļu.

Vakar pirms balsojuma Eiropas parlamenta deputātus uzrunāja EK vadītājs prezidents Žozē Manuels Barrozu, bet parlamentāro frakciju vadītāji izteica pēdējās piezīmes par jauno EK sastāvu un tā darbības prioritātēm. Ž. M. Barrozu aicināja ES valstis ciešāk sadarboties ekonomiskās krīzes apstākļos. "Ja mēs vēlamies pārvarēt krīzi, nostiprināt sociālo dimensiju un iedibināt labu pamatu spēcīgai Eiropas ekonomiskajai nākotnei globalizētajā pasaulē, ja mēs vēlamies nostiprināt mūsu rūpniecības bāzi un īstenot jaunus kopīgus Eiropas projektus, vienīgais ceļš uz priekšu ir ekonomiskā koordinācija," viņš uzsvēra, piebilstot, ka ES dalībvalstis nedrīkst rīkoties šauru nacionālu interešu vadītas.

EIROPAS KOMISIJAS SASTĀVS

Žozē Manuels Barrozu (Portugāle) - Eiropas Komisijas prezidents

Hoakins Almunija (Spānija) - konkurences komisārs, viceprezidents

Lāslo Andors (Ungārija) - nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs

Ketrina Eštone (Lielbritānija) - ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, viceprezidente

Mišels Barnjē (Francija) - iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs

Dacians Ciološs (Rumānija) - lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs

Džons Dalli (Malta) - veselības un patērētāju politikas komisārs

Marija Damanaki (Grieķija) - jūrlietu un zvejniecības komisāre

Karels de Guhts (Beļģija) - tirdzniecības komisārs

Štefans Fīle (Čehija) - paplašināšanās un Eiropas kaimiņvalstu politikas komisārs

Johanness Hāns (Austrija) - reģionālās politikas komisārs

Konija Hēdegorda (Dānija) - klimata rīcības komisāre

Maire Džiogena Kvina (Īrija) - pētniecības un inovāciju komisāre

Sīms Kallass (Igaunija) - transporta komisārs, viceprezidents

Nēlija Krusa (Nīderlande) - digitālo lietu komisāre, viceprezidente

Janušs Levandovskis (Polija) - budžeta un finanšu programmu komisārs

Sesīlija Malmstrēma (Zviedrija) - iekšlietu komisāre

Ginters Etingers (Vācija) - enerģētikas komisārs

Andris Piebalgs (Latvija) - attīstības komisārs

Janešs Potočniks (Slovēnija) - vides komisārs

Vivjena Redinga (Luksemburga) - tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre, viceprezidente

Olli Rēns (Somija) - ekonomikas un monetāro jautājumu komisārs

Marošs Šefčovičs (Slovākija) - viceprezidents starpinstitūciju attiecību un administrācijas jautājumos

Aļģirds Šemeta (Lietuva) - nodokļu un muitas ūnijas, audita un pretkorupcijas komisārs

Antonio Tajāni (Itālija) - rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs, viceprezidents

Andrulla Vasiliu (Kipra) - izglītības, kultūras, multiligvālisma un jaunatnes komisāre

Kristalina Georgijeva (Bulgārija) - starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīzes reaģēšanas komisāre

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais