Ceļu policijas statistika gada pirmajās dienās neliecina par kādu īpaši dramatisku sniega ietekmi uz satiksmi valstī. Daudz sīku negadījumu, kas liecina par knapu braukšanas prasmi, taču ne smagas avārijas ar cietušajiem. Vakar gan viens bojāgājušais – Jelgavas novada Elejā kravas un vieglās automašīnas sadursmē dzīvību zaudēja 70 gadu vecs vīrietis. Speciālisti tā dēvētajiem svētdienas braucējiem sniegainos apstākļos rekomendē atstāt mašīnas mājās, nevis pie apdauzīta braucamā lamāt sētniekus.
Ziemā ir jāsamierinās ar to, ka visi ceļi nebūs glīti un gludi izbraucami, ar sausu asfaltu vai stingru granti. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz brauktuves ziemā drīkst atrasties gan ledus, gan sniegs. Jautājums tikai, cik biezā slānī un cik ilgi. Mainīgos laika apstākļos uz A un A1 klases autoceļiem, tātad lielajām satiksmes artērijām, pieļaujams sniega segas biezums līdz 6 cm, slapja sniega vai sajaukta ar sāli un smiltīm – līdz 3 cm, ledus rises – līdz 3 cm. Šāda informācija atrodama uzņēmuma Latvijas valsts ceļi mājaslapā. Uz B klases ceļiem pieļaujams sniega sanesuma biezums līdz 8 cm, slapja sniega vai sajaukta ar sāli vai smiltīm – līdz 5 cm, ledus rises – līdz 4 cm. Savukārt uz zemākās prioritātes – C klases – ceļiem, tostarp grantētajiem, pieļaujams sniega biezums līdz 10 cm, slapja sniega vai sajaukta ar sāli vai smiltīm – līdz 6 cm, ledus rises – līdz 6 cm. Attiecīgi prioritārā secībā pēc snigšanas sākšanās ceļi tiek tīrīti. Vietējas nozīmes ceļos priekšroka ir tiem, pa kuriem kursē sabiedriskais transports.
Svarīgi mācēt
Latvijas Autoceļu uzturētājs informē, ka ceļu tīrīšana pašlaik notiek nepārtrauktā režīmā, ziemas dienestā kopumā iesaistītas 75 tehnikas vienības. Pagājušajā diennaktī šķūrēti, kaisīti un izbraucami padarīti vairāk nekā 10 000 kilometru. Tomēr ceļu uzturētāji arī atgādina, ka galvenā atbildība par nenokļūšanu grāvī tomēr ir pašu autovadītāju lieta: «Aicinām autovadītājus ievērot drošas braukšanas pamatprincipus – jāizvairās no straujas manevrēšanas un jāizvēlas ceļa un laika apstākļiem atbilstošs braukšanas ātrums.»
Arī Drošas braukšanas skolas vadītājs Artūrs Priednieks atzīst, ka uz Latvijas ceļiem ir gana daudz cilvēku, kas netiek galā ar ziemu. Katram pašam der kritiski pavērtēt savas braukšanas prasmes un, ja sniegs tik ļoti kaitina, varbūt labāk atstāt mašīnu mājās. Katrai pa priekšu greideris vai sētnieks ar lāpstu nešļūks. Otrs variants – uzlabot savas braukšanas iemaņas. Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors piebilst, ka svarīga ir arī riepu kvalitāte un īpaši uz apledojušas brauktuves priekšrocības ir radžotām riepām. Tomēr direkcija nevienu negrasās piespiest lietot izcilas riepas. Galvenais, lai tās marķētas kā ziemas riepas un protektors nav seklāks par četriem milimetriem. Pārējais tāpat atkarīgs pamatā no braukšanas prasmēm.
Sniegu sāk izvest
Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica stāsta, ka sniegotajā 3. janvārī diennakts laikā saņemts 131 izsaukums, noformēti 79 administratīvie materiāli. Taču, visticamākais, švīku sānos, plaisu buferos un grāvju ir daudz vairāk. Tikai lielākā daļa no tiem statistikā nemaz neparādās. Ko darīt – tā gadījās.
Protams, lielpilsētā Rīgā sniegs radījis lielāku jūkli nekā ārpus tās. Sniega putra ielās traucē ne vien braucējiem, bet arī gājējiem, kavē sabiedrisko transportu. Maz, ka brauktuves ceļmalā sastumtā sniega dēļ kļuvušas šaurākas, satiksmes plūsma kopumā kļuvusi lēnāka. Tomēr, kā vakar pēc operatīvās sanāksmes ar satiksmes dienestiem vēstīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, neizbraucamu ielu neesot un «pāris dienu laikā pilsēta būs kārtībā». Šonakt no Vecrīgas un centrālajām ielām ir sākta sniega izvešana – projām uz Kleistiem, Rumbulu, Zaķusalu. Tāpēc rīdziniekiem jārēķinās ar ierobežojumiem privātā transporta novietošanā ielu malās.
Gudrāk – nenomirt
Daudz sūdzību pašvaldība saņēmusi par nenotīrītām ietvēm. Taču sniegainajās dienās sētnieki patiešām raujas melnās miesās. Rīgas pilsētas dienestā viņu ir 2000. Un sētnieki ir arī daudzi privātmāju īpašnieki. Viņiem tāpat jātīra piegulošās ietves un, ja neatbrauc pašvaldības greideris, arī ielas. Fiziskā slodze ir pēkšņa un liela. Diemžēl ne katrs to iztur, un ik gadu vairāki cilvēki zaudē cīņā ar sniegu. Tā gadījies arī aizvakar. Ātrās palīdzības pārstāve Inga Vītola informē, ka 69 gadus vecs vīrietis Rīgā, tīrot sniegu, piedzīvojis infarktu un zaudējis samaņu, pēc tam iestājusies klīniskā nāve. Mediķi negadījuma vietā ieradušies īsā laikā, pat divas brigādes, taču atdzīvināšanas pasākumi bijuši neveiksmīgi. Mediķi atgādina, ka, tīrot sniegu, jāievēro piesardzība. Ja cilvēkam kļūst slikti, iesāktais darbs ir jāpārtrauc un jāmeklē medicīniskā palīdzība. Jo īpaši tas attiecas uz gados vecākiem ļaudīm vai tādiem, kam neierastās slodzes dēļ var saasināties kādas saslimšanas. 25 centimetri sniega dažu stundu laikā nav nekāds joks.