Aviopasažieri piepilda Baltijas debesis

© F64

Pagājušais gads devis pasažieru skaita pieaugumu lidostai Rīga un Latvijas valsts aviokompānijai airBaltic.

Jau pērnā gada 29. decembrī lidostai bija iemesls svinībām, jo tajā dienā lidostā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza iepriekš visa gada laikā uzstādīto rekordu. Tas rekords tika uzstādīts 2011. gadā ar 5,1 miljonu pasažieru. Vakar lidosta saskaitīja un paziņoja, ka tās jaunais rekords ir tieši 5 162 675 pasažieri, kas apkalpoti 2015. gadā. Attiecībā pret 2011. gadu pieaugums nav liels, toties pret 2014. gadu pieaugums ir uzrādāmi 7,2%. Ir maz pieauguma rādītāju Latvijā un visā Eiropā, kas varētu lepoties ar šādu tempu.

Apkalpoto pasažieru zudums un atgūšana ir saistīta ar būtiskām izmaiņām Rīgas lidostas pārvadātāju struktūrā. 2011. gadā 66% no kopējā apkalpoto pasažieru skaita pārvadāja airBaltic un tālāk ar 20% sekoja Ryanair. Pagājušajā gadā airBaltic daļā palikušie 49% jau ir mazāk par psiholoģiski nozīmīgo pusi un Ryanair 18% nozīmē atgriešanos no dziļāka krituma bedres dažos iepriekšējos gados. Lielāko ieguldījumu pasažieru kopskaita palielināšanā Rīgas lidostā devušas jau iepriekš šeit strādājušās aviokompānijas Wizz Air, Lufthansa un Norwegian Air Shuttle, kā arī vairāki jaunpienācēji pārvadātāju pulkā. Pagājušā gada kuriozs bija Turkmenistan Airlines ar parādīšanos Rīgā un pazušanu bez iepriekšējas brīdināšanas. Lidosta tagad pauž, ka sakari ar Turkmenistānu neesot pārtraukti un sarunas par reisu atjaunošanu notiekot. Mums jāizturas ar izpratni gan par Turkmenistānas valsts pārvaldes sistēmu, pat ja tā neatbilst eiropiešu priekšstatiem par pareizu valsts iekārtojumu, gan par politiskajām un militārajām kolīzijām Vidusāzijā, ar kādām Latvija nevēlētos saskarties.

Visintensīvākā aviopasažieru apmaiņa Rīgai pērn bijusi ar Londonu, Maskavu, Frankfurti, Oslo un Helsinkiem.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš par šo gadu zina teikt, ka tiešo lidojumu galamērķu skaita palielināšanās jau ir ieplānota, taču pasažieru un tajā skaitā tranzīta pasažieru skaita izmaiņas paredzēt grūtāk. Lidostas mērķis ir šogad noturēt pasažieru skaitu virs pieciem miljoniem. Arī patlaban lielākā ietekme uz pasažieru kopskaita izmaiņām paliek airBaltic. Pēdējo gadu jaunums ir šīs aviokompānijas daļēja pārbāzēšanās uz Viļņu un Tallinu, kas atkarībā no kopējās situācijas var gan samazināt, gan palielināt pasažieru skaitu Rīgā.

airBaltic komunikāciju viceprezidenta Jāņa Vanaga rīcībā vakar vēl nebija tik precīzu datu par airBaltic pārvadātajiem pasažieriem kā lidostai par tajā apkalpotajiem pasažieriem, bet novērtējums ir tāds, ka pārvadāto cilvēku skaits pērn neatšķiras no iepriekšējā gada rādītāja (atgādināsim, ka 2014. gada precīzais cipars ir 2 636 111 pasažieru). Pozitīvas izmaiņas toties ir iezīmējušās uz nākamo gadu. Pirmkārt, par 16% pieaudzis jau pārdoto aviobiļešu skaits, ja salīdzina šā gada 1. janvāri ar pagājušā gada 1. janvāri. Tas liecina par maksātspējīgā pieprasījuma pieaugumu aviopārvadājumiem. Otrkārt, lēcienveidīgi audzis pieprasījums pēc airBaltic biļetēm lidojumiem no Tallinas (+42%) un Viļņas (+23%), ja salīdzina pagājušā gada pēdējo ceturksni ar aizpagājušā gada pēdējo ceturksni. Protams, tie ir samērā īsi laika posmi un pieauguma straujums izskaidrojams arī ar to, ka mazi bija pieauguma aprēķiniem izmantotie bāzes skaitļi. Būtiskākais ir tas, ka airBaltic tagad pārņem aviopasažierus no likvidētajām Lietuvas un Igaunijas aviokompānijām, kam igauņi cenšas traucēt, aizvietojot likvidēto Estonian Air ar jaundibinātu Nordic Aviation Group. airBaltic, savukārt, nākusi klajā ar piedāvājumu biznesa publikai ātri un samērā lēti kursēt starp Rīgu, Viļņu un Tallinu, lai piepildītu lielāku lidmašīnu uz tālāku galamērķi un pagūtu vienas dienas laikā veikt lidojumu ar savienotajiem reisiem gan līdz šim tālākajam mērķim, gan atkal atpakaļ līdz tai Baltijas valstu galvaspilsētai, no kurienes pasažieris sāka savu ceļu.



Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.