Starp valsts un pašvaldību sarūpētajiem 1. janvāra jaunievedumiem grūti atrast tādus, kas liktu priecāties par to, ka 2016. gads beidzot ir sagaidīts.
Lielākā daļa no tiesiskajiem jaunievedumiem ir vērsta uz to, lai valsts un pašvaldības izsūktu no iedzīvotājiem vairāk naudas. Citi jauninājumi sola jaunus pakalpojumus vai esošo pakalpojumu uzlabojumus, bet nerada pārliecību, ka normatīvajos aktos solītā kārtība realizēsies dzīvē.
Piemērs neziņai pilnīgi no jauna likuma reālajām sekām ir Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Ja vajadzīgs īpašs likums ar tādu nosaukumu, tad laikam taču mazumtirdzniecībā netrūkst darboņu, kas arī šo likumu centīsies izmantot tikpat negodīgi kā visus pārējos. Pircējiem jājūtas tramīgiem, vai likuma īstās sekas nebūs preču sadārdzināšanās.
Godīguma paaugstināšanai kalpošot arī nu jau kārtējie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežošot ātro kredītu izsniegšanu.
Tie paši lozungi pamato arī to, ka Būvniecības valsts kontroles birojs uzsāks būvekspertu sertifikāciju.
Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi sola neērtības un pārpratumus vismaz tik ilgi, kamēr visi satiksmes dalībnieki sāks jaunos noteikumus ievērot tikpat automātiski kā ievēroja vecos, jo ceļš nav vieta pārdomām.
Pensionēšanas vecuma paaugstināšana par trijiem mēnešiem līdz 62 gadu un 9 mēnešu sasniegšanai ir jāpieņem kā solījums, ka Latvijā noteikti nebūs kā citās valstīs, kur pensionēšanās nosacījumi ir vieglāki, tikai pensijas netiek izmaksātas laikā un pilnā apjomā.
Par ļoti riskantu pasākumu šā gada 1. janvārī kļuva iepīšanās maksātnespējas procesā, kura administratori tagad daļā gadījumu skaitās valsts amatpersonas un citā daļā gadījumu neskaitās valsts amatpersonas, ja apvieno administratoru un zvērinātu advokātu pilnvaras. Strīdi par maksātnespējas administratoru un ierēdņu funkciju nesaderību un neiederību Latvijas likumu kopumā risinājās vairākus gadus. Aizgājušā gada pēdējās dienās Satversmes tiesas šajā sakarā pasludinātais spriedums izraisīja pamatotu Administratoru asociācijas prasību tagad pasludināt nākamo spriedumu vai spriedumus, lai izskaidrotu iepriekšējo spriedumu.
Kā izņēmumi no kopējiem centieniem pārdalīt naudu par labu valstij tiek pasniegti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem valsts apņemas dotēt elektrības tirdzniecību tā sadārdzinājuma apmērā, kādu rada pašas valsts izdomātā mākslīgi sadārdzinātas elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK). Tiek arī atvieglota iespēja ģimenēm pierādīt savu trūcīgumu un saņemt lētāku elektrību.
Nekādi jauni likumi un lēmumi nebūs vajadzīgi, lai palielinātu kadastrālo vērtību lauku īpašumiem – lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm. Valsts zemes dienests informē, ka prognozētais lauku zemes vērtību pieaugums ir 30%.
Pašvaldības ar Rīgu priekšgalā stājušās pie tā, lai izmantotu valsts pirms vairākiem gadiem dotās iespējas daudzkāršot mājokļa nodokļa likmes.
Jauns gads – jauna kārtība
Pārskats par šā gada 1. janvārī spēkā stājušos normu daudzumu, ko sarūpējušas Latvijas valsts iestādes un lielākās pašvaldības
Normas statuss Normu skaits
Saeimā pieņemti likumi 51
Ministru kabineta noteikumi 74
Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas noteikumi 5
Nacionālā veselības dienesta rīkojumi 3
Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas lēmumi 7
Pašvaldību saistošie noteikumi
• Rīgā 7
• Rēzeknes pilsētā 6
• Daugavpilī 4
• Jēkabpilī, Jelgavā un Jūrmalā 3
• Liepājā 2
• Valmierā un Ventspilī 1
Avots: Tieslietu ministrija