Kopš 2014.gada novērotā lielā iedzīvotāju atsaucība pievienoties Zemessardzei rada jaunus izaicinājumus, tāpēc aizsardzības nozare vērtēs, kā nodrošināt valstij nelojālu cilvēku nenokļūšanu Zemessardzē, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Garisons norādīja, ka ir bijuši atsevišķi šādi gadījumi, piemēram, 2014.gadā kāds karavīrs tika atstādināts, ņemot vērā informāciju par viņa apšaubāmo lojalitāti valstij. Kopumā situācija ir vērtējama kā laba, jo visiem profesionālā dienesta karavīriem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, līdz ar to drošības iestādes rūpīgi viņus pārbauda.
Garisons neizslēdz, ka laika gaitā cilvēki var mainīt savu viedokli un uzskatus. Mēnesī no dienesta tiek atvaļināts vismaz viens karavīrs, kurš zaudējis pielaidi valsts noslēpumam, bet iemesli tam var būt dažādi. Precīzi iemesli pielaides zaudēšanai netiek un nedrīkst tikt atklāti, tomēr nelojalitāte valstij nav galvenais iemesls, kādēļ karavīriem dienests jāpamet.
Zemessargiem pielaide nav nepieciešama, tomēr kopš pagājušā gada novērotā lielā iedzīvotāju atsaucība pievienoties šai bruņoto spēku struktūrai rada jaunus izaicinājumus, tāpēc drošības iestādes un komandieri seko tam, lai dienestā nenokļūtu apšaubāmi cilvēki, kuriem ir pretēji mērķi. "Mēs vērtēsim, kā nodrošināt to, lai Zemessardzē šādi cilvēki nedienētu," uzsvēra Garisons.
AM valsts sekretārs nenoliedz, ka Latvijai nedraudzīgu valstu mērķis ir ar dažādām informatīvām metodēm graut Latvijas iedzīvotāju morāli un vairot neticību savai valstij. Šī informatīvā kampaņa tiek vērsta pret visiem, un karavīri nav izņēmums.
"Tāpēc mēs rūpējamies par bruņoto spēku pārstāvju psiholoģisko aizsardzību un pievēršam lielu uzmanību aktuālās ģeopolitiskās situācijas skaidrošanai. Vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz tautību un politiskajiem uzskatiem, karavīru vidū valda brālības sajūta, jo kaujas laukā karavīra dzīvība ir atkarīga no dienesta biedra," uzsvēra Garisons.