Brīvais elektrības tirgus Latvijas mājsaimniecībām sita sāpīgi: elektrības cenas palēcās kā zibens spertas. Visdramatiskākais cenu kāpums – 45% apmērā – skāra tos, kuri elektrību tērē pieticīgi – ne vairāk par 100 kWh mēnesī.
Šogad visas Latvijas mājsaimniecības, vēlējās to vai ne, tika iemestas brīvajā elektrības tirgū ar visām no tā izrietošajām sekām – nepieciešamību veikt izvēli, vajadzības gadījumā mainīt maksāšanas paradumus un galvenais – pirkt ievērojami dārgāku elektrību. Gada sākumā elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pārdot a/s Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija un SIA Win Baltic, taču iespēju kaut ko mainīt izmantoja vien nepilns procents no visām mājsaimniecībām. Lielākā daļa iedzīvotāju palika uzticīgi Latvenergo. Galvenais iemesls pašreizējam iedzīvotāju inertumam izmantot iespēju mainīt elektrības piegādātāju ir samērā nelielās cenu atšķirības starp dažādu tirgotāju piedāvājumiem. Vienīgie, kuru elektrības rēķins varbūt nebija tik augsts, kā gaidīts, bija tie, kuri izvēlējas maksāt par elektrību saskaņā ar elektrības cenu Nord pool spot (NPS) biržā. Piemēram, šā gada martā NPS vidējā svērtā cena bija gandrīz uz pusi zemāka nekā šī gada oktobrī. Šobrīd brīvajā elektrības tirgū ar savu piedāvājumu mājsaimniecībām ir iesaistījies arī SIA Aeon Energy, un arī SIA Eco Baltia vide drīzumā uzsāks elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām un juridiskajām personām.
Decembra vidū atklātie Lietuvas starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju – NordBalt un LitPol – vieš cerību, ka nākamgad elektrības biržas cena Latvijā varētu atkārtot šogad piedzīvoto NPS biržas cenu kritumu līdzvērtīgā apmērā, liecina energouzņēmuma Enefit prognozes. Tomēr jāņem vērā, ka arī Polijā augošais pieprasījums pēc efektīvi saražotas elektroenerģijas rada iespēju, ka Lietuva var kļūt par elektroenerģijas tranzītvalsti.
«Jaunie starpsavienojumi radīs lielāku Baltijas valstu energoapgādes drošību un arī zemākas tirgus cenas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Lai arī pastāvošās cenu atšķirības Baltijas valstu starpā mazināsies, tās pilnībā novērst Latvijā un Lietuvā traucēs pastāvīgais enerģijas ražošanas deficīts abās valstīs. Šis faktors apvienojumā ar Polijas augošo pieprasījumu pēc lētākas elektroenerģijas noteiks mērenu elektrības cenu kritumu Latvijā,» paredz Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Arī Latvenergo jaunajos elektrības piedāvājumos elektrības cenas ir par pāris procentiem zemākas, nekā šo gadu iesākot. Diemžēl ne visām mājsaimniecībām nākamgad būs ļauts izmantot lētāku elektrību. Tām privātpersonām, kuras ar elektrības tirgotāju saista divu gadu līgums par fiksētu cenu, tarifs varētu mainīties tikai pēc līguma darbības izbeigšanās.