Skolēnu dziesmu un deju svētku sūrās mācības

NO DEMISIJAS IZSPRŪK. Izglītības un zinātnes ministres Mārīte Seiles lēmums atcelt Dziesmu un deju svētku gājienu izraisīja sašutuma vētru, kas teju prasīja viņas amata krēslu jau šā gada jūlijā © F64

Viens no gada spilgtākajiem kultūras notikumiem – XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – šogad izskanēja uz visai saspringtas nots. Vienu darvas karoti lielajai medus mucai pielēja noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā nepieredzēti lielā bērnu ģībšana. Otru – pirmo reizi svētku pastāvēšanas laikā atceltais svētku gājiens. Tas gan galu galā notika, taču neorganizēti un stihiski.

Pēc svētkiem Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota pasākuma organizācijas izvērtēšanas komisija, kas vētīja un pētīja iemeslus, kāpēc tik daudziem dziedātājiem Mežaparka Lielajā estrādē kļuva slikti. Diemžēl neatradās konkrēti vainīgie un atbildīgie, lai gan bija pieļauti vairāki rupji bērnu tiesību pārkāpumi, uz ko vērsa uzmanību arī tiesībsargs Juris Jansons. Pēc mēnesi ilgušām debatēm tika atzīts vien, ka tas bijis apstākļu kopums – stress, pārāk lielā slodze, neatpūšanās... Kā vēl viens iespējamais iemesls minēta arī pārāk lielā šaurība estrādē. Tur, izrādās, bija divas reizes vairāk cilvēku, nekā to paredz ēkas eksplutācijas drošības normatīvi. Lai nekas tāds neatkārtotos un nenāktos drastiski samazināt dalībnieku skaitu, būtu vajadzīga ēkas renovācija un rekonstrukcija, taču tam nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro. Līdz nākamajiem svētkiem paredzēts savest kārtībā Daugavas stadionu, bet par estrādi tādu plānu nav. Visticamāk, Latvijas simtgades svētkos pieaugušie dziedās vien vecajā būvē, kuru kaut kā pielāgos lielajam dziedātāju skaitam. Atliek vien cerēt, ka 2020. gadā, kad notiks nākamie skolēnu dziesmu un deju svētki, Lielā estrāde varēs droši uzņemt 12 000 dalībnieku un pasākuma rīkotāji spēs novērst arī pārējās kļūdas – gan attiecībā uz ēdināšanu un izmitināšanu, gan slodzi, gan visu pārējo.



Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais