Aizsardzības ministrija ķērusies pie Ādažu poligona paplašināšanas ieceres. Ar esošo teritoriju armijai jau sen vairs nepietiek, tāpēc nākamgad tiks uzpirktas vai pārņemtas valdīšanā poligonam ziemeļaustrumu virzienā piegulošās zemes, tostarp privātpersonām piederošās.
Pēdējos gados Latvijā ievērojami augusi gan militāro aktivitāšu intensitāte, gan arī pašu militāristu skaits. Faktiski nepārtraukti Latvijā atrodas sabiedroto valstu karavīri, un viņiem jāuztur sevi pienācīgā kaujas formā. Uz regulāru poligona lietošanu līdztekus profesionālā dienesta karavīriem pretendē arī zemessargi. Turklāt aizsardzības resora plānos ir armijas palielināšana turpmākajos gados. Profesionālais dienests varētu pieaugt no četriem uz sešiem tūkstošiem karavīru. Turpinās arī zemessargu rekrutēšana, un nākotnē lielāku pienesumu varētu dot Jaunsardze. Attiecīgi visiem vajag vairāk vietas, kur mācīties un trenēties.
Uz grābekļa nekāps
Ministru kabinets nule konceptuāli piekritis Aizsardzības ministrijas (AM) plāniem par mācību infrastruktūras paplašināšanu. Ādažu militāro poligonu plānots audzēt par 5626 hektāriem – tātad gandrīz uz pusi. Pēc paplašināšanas tā teritorija būs 13 410 hektāri, protams, ja ieceri izdosies pilnībā īstenot. Lielākā daļa nolūkotās zemes pieder Zemkopības ministrijai un pašvaldībām, te problēmām ar pārņemšanu valdījumā nevajadzētu rasties. Taču 270 hektāri pieder 56 privātpersonām. Nākamā gada pirmajā pusē ministrija iecerējusi īpašniekus uzrunāt, vienoties un gada otrajā pusē noslēgt darījumus. Iespējama esot gan pirkšana, gan noma. Atkal uzkāpt uz grābekļa, kā tas notika Zvārdē, ministrija negrasās, ar varu neviens piespiests netiks, un, ja kāds vēlēsies paturēt savu purva gabaliņu vai vēri, viņam tiks nodrošināta piekļuve īpašumam. Jāatgādina – aizsardzības resors saviem nolūkiem bija nolūkojis arī Zvārdes veco aviācijas poligonu, taču tur iedzīvotāju protesti bija tik lieli, ka nekāda vienošanās neizdevās un mīļā miera labad politiķi no zemes piespiedu atsavināšanas vispār atteicās. Pagasta pārvaldnieks Imants Džulis stāsta, ka tagad Zvārdē viss pa vecam. Laiku pa laikam sapieri atbrauc noķemmēt sprādzienbīstamus priekšmetus no zemes virskārtas, sarīko kādas mācības, bet uzpircēji vietējos uzrunāt vairs nemēģina.
Otrs poligons Alūksnē
Jādomā arī, ka Ādažu gadījumā iemeslu pretoties poligona paplašināšanai būs mazāk. Zvārdē runa bija arī par augstvērtīgām lauksaimniecības zemēm, savukārt te nolūkots purvains apvidus, kas lieliski piemērots militāriem mērķiem.
Ir vēl arī otra vieta, kur armijnieki plāno izvērsties – Alūksnes un Apes novadu teritorijā tiks paplašināta mācību bāze Lāčusils. Te militārajām mācībām varēs izmantot aptuveni 3300 hektārus, attiecīgi atslogojot Ādažu poligonu. Privātpersonu īpašumi skarti netiks, AM zemi pārņems no Zemkopības ministrijas.
Sēņu risks saglabāsies
Lai arī militārās mācības saistītas ar paaugstinātiem riskiem, tomēr žogu apkārt saviem poligoniem armija celt negrasās. Ministrijas pārstāve Dace Kundrāte apstiprina, ka arī turpmāk sēņotājus no iemaldīšanās kaujas šaušanas zonās sargās brīdinājuma zīmes un lentes ap kokiem. Jāatgādina, ka dzeltenā apzīmē poligona ārējo robežu, bet sarkanā – kaujas šaušanas zonu. Žoga būvēšana būtu par dārgu, turklāt iežogošanos problemātisku darītu arī privātie īpašumi. Tātad arī turpmāk rudeņos drosmīgas omes dosies uz poligonu pēc sēnēm un ogām, bet metāla meklētāji cauru gadu pēc visādiem sprāgušiem un nesprāgušiem verķiem, riskējot ar savu dzīvību un lielām nepatikšanām.
No militāro aktivitāšu pieauguma ādažniekiem tomēr varētu tikt arī kāds labums. Kompensācija par biežākiem blīkšķiem būs kopīgi lietotās ceļu infrastruktūras uzlabošana. Ministru kabinets nolēmis, ka atbildīgajām iestādēm jāsagatavo priekšlikumi, «lai mazinātu Ādažu militārās bāzes attīstības ietekmi uz Ādažu novada pašvaldības pakalpojumu kvalitāti un nodrošinājumu, tajā skaitā rastu kopīgus risinājumus ceļu infrastruktūras uzlabošanai».