Daļai mediķu makā jāliek zvīņas
Veselības ministrijas izdomātā shēma piešķirto 10 miljonu eiro sadalē paredz pakalpojuma sniedzēju segregāciju pēc darbavietas statusa, aiz borta atstājot visus pašnodarbinātos un privātās iestādēs strādājošos mediķus, kuri sniedz arī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Tā vietā, lai nākamgad palielinātu valsts apmaksāto pakalpojumu tarifa algas daļu, mediķu algām papildus piešķirtā nauda budžetā vienkārši sadalīta daļai mediķu, līdz ar to algas tiks palielinātas tikai daļai privileģēto mediķu. M. Rēvalds stāsta, ka Veselības ministrijas izdomātais modelis paredz, ka algas pieaugums nākamgad tiek plānots tikai atsevišķām mediķu kategorijām valsts un pašvaldības uzņēmumos. Savukārt daudzi tūkstoši mediķu, tostarp primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – ģimenes ārsti, kā arī citi privātajā sektorā, ārstu praksēs un individuālajos uzņēmumos strādājošie medicīnas darbinieki, kuri sniedz valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, nekādu algas pieaugumu nepiedzīvos. Vienīgais taisnīgais veids, kā valdība nākamgad varēja nodrošināt algas pieaugumu visiem mediķiem – palielinot valsts apmaksāto pakalpojumu tarifa algas daļu, tomēr šāda lēmuma nav, un tāpēc «jebkādi paziņojumi par mediķu algu pieaugumu nākamgad par septiņiem procentiem ir nepatiesi un maldinoši». Aizmirsti esot arī ieslodzījumu vietās un armijā strādājošie mediķi.
Veselības aprūpes un darba devēju asociācija uzskaita konkrētas mediķu kategorijas, kuras algas pielikumu nesaņems: praktiski visi ģimenes ārsti un viņu medicīnas māsas un ārstu palīgi; savās praksēs vai privātajās medicīnas iestādēs strādājošie speciālisti: endokrinologi, kardiologi, ķirurgi, neirologi un daudzu citu specializāciju ārsti; lielākā daļa ginekologu un liela daļa vecmāšu; lielākā daļa laboratorijas ārstu un laborantu; radiologu asistenti, tajā skaitā tie, kuri krūts vēža skrīninga ietvaros ar mobilo mammogrāfu veic izmeklējumus visattālākajos valsts nostūros, un daudzi citi.
Neatkarīgā rakstīja: paredzot mazāku algas pieaugumu labāk apmaksātajiem darbiniekiem un tiem, kuriem alga pieauga jau saistībā ar minimālās algas celšanu, ministrija izstrādāja tādu modeli, ka lielām, bet ne augstu apmaksātām mediķu grupām alga pieaugs būtiskāk. Darba samaksa mediķiem pieaugs vidēji no trim līdz desmit procentiem. Savukārt VADDA apgalvo: pretēji valdības apgalvojumiem tūkstoši mediķu, kuri sniedz iedzīvotājiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nekādu algas pielikumu neredzēs. «Šo mediķu darbs, tāpat kā publisko iestāžu medicīnas personāla darbs, tiek apmaksāts saskaņā ar identiskiem – vienādi zemiem – pakalpojumu tarifiem. Šodien viņi uzzināja, ka ir otrās šķiras mediķi, jo atļāvušies strādāt savās praksēs vai privātās medicīnas iestādēs,» saka M. Rēvalds.
Veselības ministrijas speciāliste Agnese Gusarova skaidro, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2016. gadam 10 miljoni eiro tika piešķirti valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbināto ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. «Lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu arī tiem veselības aprūpes speciālistiem, kuriem nākamajā gadā nav paredzēts atalgojuma palielinājums – ģimenes ārstiem, privātajā veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem, veselības aprūpes speciālistiem, kas nodarbināti citās nozarēs, piemēram, tieslietu vai labklājības, Veselības ministrija divu mēnešu laikā sagatavos un iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par to, cik liels finansējums būtu nepieciešams, lai atalgojumu varētu palielināt arī iepriekšminētajiem speciālistiem,» saka A. Gusarova.