Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones mutiskais rīkojums t.s. Lemberga prāvas tiesnešiem noturēt tiesas sēdes piecas darbadienas nedēļā iepriekš apstiprināto trīs dienu vietā pārkāpj tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā, lūgumā Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģijai norādījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Oktobra beigās D. Vilsone deva mutisku rīkojumu t.s. Lemberga lietu iztiesājošā tiesas sastāva priekšsēdētājam tiesnesim Borisam Geimanam noturēt tiesas sēdes katru darbdienu un palielināt sēdes garumu par divām stundām. Jau gadu iepriekš tiesa bija saskaņojusi un apstiprinājusi 2016. gada tiesas sēžu grafiku, kurā bija noteikts tiesas sēdes noturēt trīs dienas nedēļā, kas, lai arī ļoti ierobežoti, tomēr ļāva gan trijiem apsūdzētajiem, gan viņu advokātiem, gan tiesnešiem veikt vēl kādus citus darbus un īstenot arī citas Satversmē un starptautiskās konvencijās noteiktās tiesības. D. Vilsones rīkojums ir pretrunā ar tiesisko paļāvības principu, jo tas paredz uz gadu jau apstiprināta grafika maiņu.
Tiesnesis B. Geimans par šo D. Vilsones mutisko rīkojumu tikai paziņoja tiesas zālē, bet jautājums par jaunā grafika mērķiem un samērīgumu tiesas zālē apspriests netika.
Pēdējā šā gada tiesas sēdē B. Geimans piefiksēja informāciju no advokātiem, kurās papildus nozīmētajās tiesas dienās viņi būs nodarbināti citos procesuālos pasākumos. A. Lembergs lūdza tiesu izskatīt viņa tiesas kancelejā rakstiski iesniegto lūgumu saistībā ar jauno tiesas sēžu grafiku, tomēr tiesnesis tikai atmeta ar roku.
Lai arī tādi vārdi tiesas zālē neizskanēja, acīmredzot jaunais t.s. Lemberga prāvas tiesas sēžu grafiks – piecas dienas nedēļā – ir apstiprināts.
Pārkāpti pamatprincipi
Rakstiskajā lūgumā tiesai A. Lembergs norādījis, ka «jaunā grafika noteikšana ir uzskatāma par rupju iejaukšanos tiesas darbā un tiesnešu neatkarības pārkāpšanā, kā arī būtiski ierobežo manas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzētās tiesības».
A. Lembergs minējis, ka, izdodot šādu rīkojumu par piecām tiesas sēdēm nedēļā, «Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja ir iejaukusies tiesas darbā un tādējādi ar rīkojumu ir pārkāptas likumā Par tiesu varu, Kriminālprocesa likumā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā garantētās tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā, 3. pantā noteiktais cietsirdīgas izturēšanās aizliegums, kā arī 8. pantā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību».
Pārkāpts kriminālprocesa pamatprincips, kas paredz «krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē», jo šādā tiesas sēžu grafikā «nevarēšu rast laiku savai privātajai dzīvei, veltīt pienācīgu laiku mājsaimniecībai, apmeklēt medicīnas un citas iestādes, kuras strādā tikai darbdienās», pamato A. Lembergs.
Būs sūdzība ECT
A. Lembergs uzsvēris, ka saskaņā ar D. Vilsones rīkojumu iepriekš noteiktais grafiks ir atcelts un procesa dalībniekiem, tajā skaitā arī cietušajiem, uzspiests jauns grafiks, neuzklausot un neizvērtējot viņu viedokļus, vajadzības un iespējas: «Lēmums par šāda grafika noteikšanu tika pieņemts ārpus tiesas zāles, bez atklāta, mutiska kriminālprocesa, kurā visiem procesa dalībniekiem tiktu nodrošinātas tiesības paust viedokli. Būtībā šo lēmumu nepieņēma konkrētā kriminālprocesa virzītājs, bet gan Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, kura nav konkrētajā kriminālprocesā iesaistītā persona un nepārzina lietas materiālus.»
Ventspils mērs atgādinājis, ka ne jau velti septiņus gadus tiesas sēdes notikušas trīs reizes nedēļā. Viens no argumentiem ir samērības princips, otrs – A. Lemberga veselības stāvoklis. A. Lembergs uzsvēris, ka līdz šim viņa vainas dēļ tiesas sēdes nav atliktas, taču, strādājot tiesas zālē piecas dienas nedēļā un vēl pa naktīm gatavojoties nākamajām tiesas sēdēm, veselība var strauji pasliktināties, un tā rezultātā tiesas sēdes nāksies atlikt uz ilgāku laiku, kas var jau tā ieilgušo tiesvedības procesu tikai paildzināt.
A. Lembergs lūdzis tiesu atcelt cilvēktiesības nepamatoti ierobežojošo tiesas sēžu grafiku un skatīt krimināllietu, kā iepriekš bija nolemts – trīs dienas nedēļā: pirmdienās, trešdienās un piektdienās.
Lūguma neizskatīšanas, nepienācīgas izskatīšanas vai nemotivētas noraidīšanas gadījumā viņš sola nekavējoties vērsties ar attiecīgu sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo «ir pārliecinošs pamats» atzīt, ka šajā gadījumā ir pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Turklāt «Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rīkojumu nav iespējams pārsūdzēt nedz Kriminālprocesa likuma 473. pantā noteiktajā kārtībā, nedz kādā citā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā. Šis lēmums ir atzīstams par galējo nolēmumu arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 35. panta pirmās daļas izpratnē». Līdz ar to nav arī nekādu formālu šķēršļu, lai vērstos ECT nekavējoties.
Lietu kavē prokurori
«Grafika maiņa tiek skaidrota ar lietas izskatīšanas nepamatotu novilcināšanu. Turklāt lietas izskatīšanas novilcināšanā nepamatoti tiek vainoti tiesājamie,» lūgumā norādījis A. Lembergs.
To, ka tiesas process tiek kavēts tieši prokuroru vainas dēļ, A. Lembergs pierādījis ar sekojošiem argumentiem. Apsūdzēto vai viņu advokātu vainas dēļ nav nepamatoti kavēta neviena tiesas sēde. «Prokurori ignorēja tiesas lūgumu sastrukturizēt iesniegto pierādījumus pa epizodēm, uz kurām tie attiecas, līdz ar ko pašreizējā procesa stadijā nav saprotams, uz kuriem lietā pierādāmajiem faktiem šie pierādījumi konkrēti attiecas. Šāda prokuroru rīcība ir grūti izprotama, apgrūtina un kavē lietas iztiesāšanu un tiesas darbu.»
Jau septiņus gadus «notiek prokuroru iesniegto pierādījumu pārbaude, noklausoties viņu lieciniekus un cietušos». «Diemžēl prokuroru pieteiktie liecinieki un cietušie nenāk uz tiesu, atsakās liecināt gan tieši, gan ar videokonferences starpniecību, viņus neizdevās pat piespiedu kārtā atvest uz tiesu, bet attiecībā par cietušo A. Gulbi tiesa pat pieņēma lēmumu, ka viņš izvairās no tiesas.»
«Valsts apsūdzības uzturētāji papildus saviem 144 sējumiem, kurus viņi nosūtīja tiesai saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, tiesai papildus iesniedza vēl gandrīz 30 sējumu.» Kopumā sējumu skaits pašlaik pieaudzis līdz 212.
«Valsts apsūdzības uzturētāji tā uzbūvēja apsūdzību visiem apsūdzētajiem, ka viņiem nācās pratināt savus lieciniekus Gintu LaiviņuLaivenieku 25 tiesas sēdēs, Rudolfu Meroni 26 tiesas sēdēs utt.».