Klimata pētījumiem trūkst koordinācijas

Situācijā, kad neskaitāmās tautsaimniecības un zinātnes nozarēs tiek pārskatītas prioritātes, maznozīmīgākās atliekot uz labākiem laikiem, klimata pētnieki ar valsts garantēto naudu turpina bagātīgi piepelnīties.

Biedējot sabiedrību ar globālās sasilšanas šausmām, tiek izcīnīti arvien jauni granti. Pat pieņemot, ka šo finansējumu var traktēt kā atbalstu Latvijas zinātniekiem grūtos laikos, pretī būtu jāsaņem lietderīgs produkts. Protams, saskaņā ar oficiālo versiju tā arī ir – akadēmiķis un Latvijas Universitātes profesors Māris Kļaviņš par klimata pētījumiem saka: "Jau pašlaik varu informēt, ka tie ir visai apjomīgi un nozīmīgi tautsaimniecībai un Latvijas sabiedrībai."

Taču daļai zinātnieku saimes, kas paši izmanto iespēju piepelnīties daudzajās programmās un projektos, radušās šaubas par lokālas klimata pētīšanas lietderību. Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, habilitētais bioloģijas doktors Elmārs Grēns atzīst: "Tas, ka mēs populistiski pārspīlējam globālās sasilšanas bīstamības pakāpi, ir fakts. Par daudz baida cilvēkus, un uz tā rēķina attiecīgā nozare profitē."

Kāds cits zinātnieks, profesors retoriski vaicā: "Kas ir tas produkts, ko saņemam? Ko par šo naudu iegūst nodokļu maksātājs?" Zinātnieks pieļauj, ka vājos ekonomiskajos apstākļos, kādos pašlaik atrodas valsts, nodokļu maksātāji iegūtu "kaut ko reālistiskāku par šādām imitācijām", ja līdzekļi maksimāli tiktu ieguldīti pētījumos farmācijā, fizikā un citās jomās, kas ļautu paaugstināt konkurētspēju, radītu produktus perspektīvā.

Arī E. Grēns norāda, ka klimats pats par sevi nav Latvijas prioritāte. Tomēr nesen valdības apstiprinātajā zinātnisko prioritāšu sarakstā klimata pētījumiem vieta ir saglabāta. E. Grēns skaidro – tā ir tikai viena maza sadaļa. Tomēr tas nozīmē, ka naudu, ja tāda nākamā gada budžetā zinātnei vispār tiks atvēlēta, saņems arī globālās sasilšanas briesmu pētnieki un popularizētāji.

Līdz šim finansējuma avoti klimata pētniecībā bijuši visdažādākie – gan pašmāju, gan ārvalstu, turklāt gana dāsni. Klimata pētīšana iekļauta valsts pētījumu programmā, Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, vēl pastāv īpaša ūdens pētīšanas programma Kalme, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs īsteno plašu vides un tajā skaitā monitoringa programmu. Vēl naudu pētīšanai piešķir ar Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Teju miljons no ANO saņemtas naudas ieguldīts apšaubāmā projektā, kas kontekstā ar zemeslodes pārtuksnešošanos auglīgākajā Latvijas reģionā Zemgalē pētīja augsnes degradēšanos un ieteica darīt to, ko latviešu zemnieki jau gadsimtiem dara, – sistemātiski ielabot zemi. Arī valsts SIA Vides projekti devusi savu artavu klimata pārmaiņu pētīšanā un popularizēšanā. Un kā ikvienā nozarē, arī vides jomā ap katru projektu salīp privāti kantorīši. Finansētāji un naudas avoti arī ir tikpat dažādi, bet vienas institūcijas, kas spētu to pārraudzīt, trūkst. Paralēli tiek veikti pētījumi, kas pēc būtības apskata vienu problēmu. Piemēram: Klimata izmaiņu ietekme uz Latvijas dabu (pētījuma finansējums Ls 28 318) un Latvijas klimata un tā izmaiņu raksturojošo tendenču izpēte (Ls 9832). Pētot klimata maiņas ietekmi uz Latvijas ūdeņu vidi, programmā Kalme šogad tiek tērēti 328 000 latu. Pērn, kad krīze gāja vaļā, tērēts vairāk. Programmas asistente Ineta Plikša informē – pāri pusmiljonam. Tā kā Latvija ir maza, daudzos pētījumos figurē vieni un tie paši uzvārdi.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs atzīst, ka praktiskas atdeves no klimata pētniecības trūkst, un viņš problēmu saskata pētnieciskā darba koordinācijas trūkumā. "Nekas netiek koordinēts – dažādas ministrijas atbalsta pēc būtības vienu un to pašu. Diemžēl tas raksturīgs ne tikai vides jomai – slauc to govi no vairākiem pupiem. Būtu labi, ja Vides ministrija uzņemtos šo koordinējošo lomu."

Arī Vides ministrija atzīst, ka problēmas šajā jomā pastāv. Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktors Valdis Bisters secina: "Tas, ka šie pētījumi ir sadrumstaloti, ir tiesa, un labāka koordinācija būtu vietā." Vides ministrija arī strādājot lietas labā. Nesen pieņemtas jaunas vides politikas pamatnostādnes, un tiekot strādāts pie koncepcijas Piemērošanās klimata pārmaiņām, kurā paredzēts šo jautājumu ietvert vienotā sistēmā.

Tomēr joprojām saglabājas šaubas, vai klimata pārmaiņas ir zinātnisks un politisks vai tikai politisks jautājums. Vides ministrija uzsver Latvijas kā ANO Vispārējās konvencijas, Kioto protokola un Eiropas Savienības dalībvalsts atbildību – veikt lietišķus pētījumus, gatavot ziņojumus, veikt monitoringu un vākt datus. Tikmēr E. Grēns vērš uzmanību uz faktu, ka pētnieki atšķirībā no Eiropas politiķiem joprojām nav guvuši vienprātību par klimata pārmaiņām kā nozīmīgu draudu cilvēcei. Ir zinātnieki, kas apgalvo, ka globālā sasilšana notiek neatkarīgi no cilvēku darbības. Ja viņiem taisnība, tad cīņa par CO2 izmešu mazināšanu globālās sasilšanas palēnināšanai ir tikai biznesa projekts. Jebkurā gadījumā, kā uzsver E. Grēns, populistiska gaisotne ap vides nozīmi un cilvēka ietekmi uz to valda visā pasaulē.

***

UZZIŅAI

Latvijas prioritātes zinātnē 2010.–2013. gadā

- Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība)

- Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas)

- Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)

- Sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas)

- Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas.

Avots: www.mk.gov.lv