Biedē gan bankas, gan banku uzraugus
Ātri vien piepildījās Neatkarīgās 14. decembra paredzējums, ka Latvijas policistiem nāksies lietot varu pret Latvijas komercbankām un to darbiniekiem.
Grēkāžu loma tika uzticēta Trasta komercbankai un diviem tās darbiniekiem, kurus policija aizturēja 17. decembrī. Atbilstoši šādu pasākumu tradīcijām, «procesuālās darbības turpinājās visu nakti – kopumā tika veiktas piecas sankcionētas kratīšanas, kurās atsavināts liels skaits dokumentu un datortehnikas». Par šādu Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbošanos pati policija informēja ar ziņu aģentūras LETA starpniecību. Kad policistu darbošanās bija izziņota, aizturētos atlaida.
Policijai bija iemesls izrādīt darbošanos, jo darba kārtībā ir grēkāžu meklēšana arī starp valsts iestādēm un amatpersonām. Latvijas valstij nākas kaut kā reaģēt uz starptautisko organizāciju pārmetumiem par valsts nespēju kontrolēt Latvijā reģistrētās komercbankas, kas nodara kaitējumu ārvalstīm, piedaloties no turienes izkrāptās naudas slēpšanā.
Vismaz šobrīd vēl valdošo partiju Vienotība pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis publiski atzina, ka politiķi esot sākuši runāt par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristapa Zakuļa un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Viestura Burkāna nomaiņu. Viņiem dots laiks līdz martam novērst trūkumus darbā. Tikpat labi var teikt, ka politiķi devuši sev tādu pašu laiku, lai izveidotu nākamo Latvijas valdību un šī valdība sāktu saprast, kas tai būs jādara. Šie uzdevumi varētu būt lielā mērā atkarīgi no tā, kāda valdība nāks pie varas Moldovā. Tur kārtējā banku afēra (banku parādu pārlikšana uz valsti, ko Latvija labi pazīst pēc Bankas Baltija, Pareksa un Krājbankas gadījumiem) novedusi pie iespējas nākt pie varas valdībai, kas pieslejas Krievijai, varbūt atļaujot tur uz 99 gadiem izveidot Krievijas kara bāzes vai paveicot vēl kaut ko, kas uz ilgiem laikiem maina situāciju Moldovā un ietekmē turpat līdzās esošo Ukrainu. Šādā veidā Moldovas politiķi cenšas pārdalīt varu, izmantojot valsts iedzīvotāju sašutumu par tām Moldovas valdībām, kuras pieļāva banku afēras un nespēj sodīt afēru vaininiekus. Ideoloģiski šīs valdības stādījās priekšā kā orientētas uz sadarbību ar Eiropas Savienību un ASV. Praksē gan šī sadarbība nenozīmēja neko vairāk par kārtējo kredītu saņemšanu un izsaimniekošanu arī ar Latvijas komercbanku palīdzību. Moldova kopš oktobra iztiek ar parlamenta atlaistu valdību, kas pilda savus pienākumus līdz jaunas valdības apstiprināšanai. Ja tas nenotiks līdz nākamā gada 29. janvārim, tur būs jārīko parlamenta vēlēšanas. Pirms dažām dienām jaunas valdības veidošana uzdota vienam no jau bijušajiem prorietumniecisko valdību vadītājiem, bet Moldovas interneta ziņu portālos tiek pausts, ka viņa izredzes esot sliktas. Ja tas apstiprināsies, tad K. Zakuļa un V. Burkāna palikšanu amatos grūti iedomāties.
Oficiālais sods Latvijai par nepietiekamu komercbanku uzraudzību varētu būt kārtējā reize, kad tiek atlikta Latvijas uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tās eksperti atraduši skaitlisku pierādījumu V. Burkāna nolaidībai, jo tiesībsargājošām iestādēm viņš pārsūtījis tikai 1/4 daļu no tiem 110 tūkstošiem ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, par kādiem komercbankas pēdējo četru gadu laikā informējušas viņa vadīto dienestu. Jautājums gan, kāda būtu jēga par kaut ko informēt tādu iestādi kā ENAP, kuras darbošanās rezultāti kopumā ir tieši tādi, kā Liepājas metalurgā pazudušo toreiz vēl 200 miljonu latu meklēšanā. Šādu jautājumu iespējamība mudināja ENAP parādīt ja ne sava darba rezultātus, tad vismaz savu darbošanos Trasta komercbankā.