Lai gan tā dēvētajā Lemberga prāvā vēl nav pabeigts pratināt apsūdzības pieteiktos lieciniekus un pat cietušos, kurus atbilstīgi likumam būtu bijis jānopratina pašus pirmos, tiesa izdeva rīkojumu, lai aizstāvība nosauktu lieciniekus, kuri, viņuprāt, būtu jāpratina.
Pirms Ziemassvētkiem tiesas obligātā kārtā izdotais rīkojums tika izpildīts, un aizstāvība pieteica lieciniekus, kuri, viņuprāt, varētu palīdzēt patiesības noskaidrošanā. Trīs advokāti kopumā lūdz nopratināt 108 personas – tas aritmētiski ir gandrīz tikpat daudz, cik līdz šim šajā prāvā pieteikusi valsts apsūdzība. Dažas personas nopratināt lūdz gan Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāte, gan Anrija Lemberga un Anša Sormuļa advokāti.
Aizstāvju lūgumus tiesa skatīs kādā no tiesas sēdēm no 14. janvāra. Jāatgādina, ka valsts apsūdzības pieteiktie liecinieki un trīs cietušie tiek pratināti jau septiņus gadus un vēl ne tuvu nav nopratināti. Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke lūdz nopratināt 94 personas, no tām 31 ārvalstīs dzīvojošu personu. Piemēram, saistībā ar Rīgas Apvienotās Baltijas bankas darbību advokāte lūdz aicināt uz tiesu bijušos šīs bankas padomes locekļus Valdi Lokenbahu un Ivaru Godmani, bijušo bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku Gundaru Stūri, bankas akcionārus Stefanu Rāznu un Aivaru Borovkovu, kā arī bijušo bankas auditoru Nilu Muižnieku.
Saistībā ar Ventspils brīvostas valdes darbību advokāte lūdz aicināt uz tiesu bijušos valdes locekļus Anatoliju Gorbunovu, Ventu Balodi, Vladimiru Makarovu, Aigaru Kalvīti, Māri Ēlertu, Juri Kaneli, Pāvelu Rebenoku un citus. Saistībā ar bijušās valsts akciju sabiedrības Ventspils nafta darbību advokāte vēlas nopratināt bijušos padomes locekļus Uldi Osi, Uldi Pētersonu, Inesi Feiferi, Vili Krištopanu un citus. Uzaicināmo sarakstā iekļauti vairāku ārvalstu kompāniju direktori un advokātu biroja Meroni & Schmid pārstāvji, kurus uz pratināšanām neaicināja prokurori. Tāpat advokāte uzskata par nepieciešamu nopratināt arī vairākus bijušos un esošos Ģenerālprokuratūras prokurorus – Andi Mežsargu, Anitu Cēsinieci, Ramonu Bērziņu, Juri Galeju, Krišjāni Rudzīti un Aivaru Ostapko.
Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode pieteica astoņus lieciniekus. Starp viņiem – Šveices advokāta un krimināllietā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni partneris Stefans Šmīds un Šveices advokāts Rolfs Herters.
Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs pieteica 14 liecinieku, tostarp vairākus bijušās akciju sabiedrības Hansabanka darbiniekus, bijušā baņķiera un politiķa Arnolda Laksas ilggadējo palīdzi Lolitu Kronbergu, kā arī tulkus, kuri piedalījās liecību tulkošanā pirmstiesas izmeklēšanā, piemēram, R. Meroni advokātu Daimāru Škutānu.
Aivars Lembergs tiesai paziņoja, ka viņš no savas puses lieciniekus pieteiks tad, kad būs nopratināti valsts apsūdzības liecinieki. Arī J. Rozenbergs un O. Rode neizslēdza iespēju, ka radīsies nepieciešamība aicināt uz pratināšanu vēl kādas personas.
Sākotnēji prokurors Juris Juriss tā sauktajā simt un viena sējuma lietā bija pieteicis 80 liecinieku, bet prokurors Aivis Zalužinskis tā dēvētajā Aivara parka lietā – 28 lieciniekus. Pēc abu lietu apvienošanas tā dēvētajā Lemberga lietā kopumā bija pieteikti 92 liecinieki, jo vairākas personas bija paredzēts pratināt gan vienā, gan otrā lietā. Pirms Saeimas vēlēšanām J. Juriss liecinieku sarakstu papildināja ar vēl 11 personām – tātad kopumā apsūdzības puse bija pieteikusi 103 lieciniekus. Šā gada vasarā J. Juriss atteicās no astoņiem paša iepriekš pieteiktajiem lieciniekiem, un no viena liecinieka atteicās prokurors A. Zalužinskis.
Septiņos tiesvedības gados aizsaulē devušies valsts apsūdzības liecinieki Laimonis Junkers, Vents Kodols, Krists Skuja, Zigurds Vaivads, Ēvalds Vamža, Mihails Kacs. Aizsaulē aizgājis arī Aivara Lemberga draugs Jurijs Bespalovs, kuram šajā lietā bija īpašs statuss – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kas nozīmē, ka viņš varēja arī nesniegt liecības. Tas ir būtiski, jo atsevišķi žurnālisti savulaik izplatīja, visticamāk, apzināti nepatiesu informāciju, ka J. Bespalovs negaidīti nomira dienu pirms tam, kad viņam vajadzējis nākt liecināt – ja J. Bespalovs vispār būtu gribējis sniegt liecības (viņam bija tādas tiesības, nevis pienākums), tad viņam tas būtu jādara pirms apsūdzētajiem, t.i., pēc tikai tagad pieteikto apsūdzības liecinieku nopratināšanas.
Vairāki valsts apsūdzības liecinieki smagā veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties tiesā, un daļai no viņiem pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības tika nolasītas tiesas zālē.