Aizkustinošs stāsts par kādu patiesi sirsnīgu mazu latviešu zēniņu
Sociālo tīklu lietotājus aizkustinājis sirsnīgs stāsts par ļoti labsirdīgu un mīļu latviešu puisēnu.
“Šoreiz stāsts par mūsu kristālisko bērniņu - Gustaviņu, kuram sirsniņa ir tik plaša un pilna ar mīlestību,” sociālajos tīklos raksta kāda sieviete.
“Pirms pāris dienām pa TV rādīja reklāmu, kur bērnunama bērnus iespējams adoptēt. Gustavam radās interese un nāca man jautāt - Kas ir tie par bērniņiem, kuriem meklē mammu un tēti? Apstāstīju Gustavam kā tas ir, kad vecāki no bērniem atsakās dažādu iemeslu dēļ, ka viņi dzīvo daudz bērniņi kopā bez mammām un tētiem un viņu vienīgie palīgi ir auklītes.
Pienāca vakars, kad visi pie vakariņu galda ēdām zupu un mazā māsa sāka vilkt frikadeles no zupas šķīvja laukā. Gustavs sāka lamāties uz Annu, sakot: "Anna, jāēd ir visa zupa, citiem bērniem nav mamma, kas zupu uztaisa!". Māsa sabijusies no Gustava, ņēma lielo karoti un izēda arī visu.
Pēc kāda laika Gustavs no istabas iznes grāmatu izplēstu no vākiem: "Mammu, es salabošu grāmatu, viņa ir ļoti dārga! To man tētis nopirka! Citiem bērniem jau nav grāmatu!" (Atkal uzsvēra akcentu uz to, ka kāds no vecākiem ir kaut ko iegādājies).
Pirms gulētiešanas istabā pa zemi mētājās dažādas mantas, kas izvilktas no mantu kastes, lūdzu bērniem salasīt, bet atbilde mani šokēja: "Tās dosim citiem bērniem, kuriem mamma ar tēti nevar nopirkt!" Uz zemes bija viņa mīļais transformers, utt... vēlreiz jautāju vai tiešām? Atnesu maisu un Gustavs atvēra savu mantu kasti vaļā skaļi teikdams: "Ar šo mēs vairāk nespēlēsimies, citiem bērniem vairāk vajag!" Pie katras mantas vairākkārtīgi pārprasīju vai nebūs tā, ka rīt jau jāvelk ārā, jo palicis žēl....nu jau pāris dienas maiss istabā stāv neaiztikts un Gustava iedvesmoti mēs esam gatavi uzdāvināt kādai trūcīgai ģimenītei vai kādam, kas dodas uz bērnu namu- maisu ar dažādām rotaļlietām, kas kādam puisītim ar plašu sirsniņu ir bijušas ļoti mīļas,” nobeigumā uzsver sirsnīgā puisīša māte.