Ziemassvētku tradīcijas visapkārt zemeslodei

© johnsterling.blogspot.com

Ziemassvētku vakars allaž bijis apvīts tradīcijām, ticējumiem un nostāstiem. Lai kurā pasaules malā atrastos, būsiet pārsteigti, cik daudz tradīciju mums kopīgas un cik atsevišķas var šķist savdabīgas. Lai svētku vakarā jebkurā pasaules malā justos kā mājās, "Latvia Tours" apkopojis Ziemassvētku tradīcijas visapkārt zemeslodei.

"Nedaudz tuvāk iepazīstot Ziemassvētku tradīcijas aiz mūsu robežām, atklājas, ka nemaz tik atšķirīgi neesam. Mums tik zināmā bluķa vilkšana izrādās jau kopš viduslaikiem ir tradicionāla Skandināvijas valstīs. Arī šobrīd šī tradīcija daudzviet sastopama un atšķiras vien niansēs, piemēram, Francijā un Beļģijā Ziemassvētku bluķis ir pagatavots ēdams," stāsta vienas no lielākajām tūrisma aģentūrām Latvijā "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša.

Francija

Tā pat kā mums, arī francūžiem ir Ziemassvētku bluķis, taču atšķirībā no mūsu ozolkoka bluķa, Francijā tas pagatavots ēdams. Šāds bluķis tiek veidots kā rulete jeb rollbiskvīts, kas pārliets ar šokolādes glazūru un izrotāts ar marcipāna rūķīšu un sēņu figūriņām. Saldais bluķis, iespējams, izskaidrojams ar vēl kādu saldu franču tradīciju. Līdzīgi kā latviešu ticējumā par 9 ēdieniem svētku galdā, atsevišķās Francijas daļās tradīcija pieprasa galdā celt 13 dažādus desertus. Visi deserti ir izgatavoti no dažādiem augļiem, riekstiem un smalkmaizītēm.

Tā kā ziema Francijā nav tik barga, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels tur ielicis.

Čehija

Čehijas savdabīgākā tradīcija nedaudz atgādina mūsu vainaga mešanu ozolā vasaras saulgriežos. Ziemassvētku vakarā neprecētās čehu sievietes, metot kurpi pār plecu mājas pagalmā, var pārliecināties, vai nākamais gads vainagosies laulībā. Ja kurpe nokrītot vērsta ar purngalu pret mājas durvīm, tas nozīmē, ka tuvākajā laikā pie dāmas ieradīsies precinieks.

Savukārt Ziemassvētku vakarā egle tiek novietota atsevišķā telpā no tās, kurā tiek vakariņots. Kad paēsts, atskan zvana skaņas, kas bērnus aicina skriet pie eglītes un raudzīt, kādas dāvanas atstājis mazais Jēzus.

Grieķija

Ziemassvētku vakarā grieķu bērni, īpaši zēni, dodas no mājas uz māju un dzied kalandas (dziesmas). Dziedot bērni spēlē bungas un trijstūri un bieži vien tiem līdzi rokās ir arī kuģa modelītis ar zelta elementiem- tas ir sens grieķu simbols. Par skaistu dziedāšanu bērni var saņemt naudu, saldumus, riekstus un žāvētas vīģes.

Lai gan eglītes rotāšana ir populāra arī Grieķijā, krietni senāka tradīcija ir katrā mājā pie griestiem piekārta sekla koka bļoda, uz kuras koka krusts aptīts ar bazilika zariņu. Koka bļodā nedaudz ieliets svētais ūdens, lai glabātu bazilika zariņu dzīvu un svaigu. Reizi dienā kāds no ģimenes locekļiem, visbiežāk māte, ar šo bazilika zariņu apsmidzina istabas ar svēto ūdeni, lai atbaidītu ļaunos garus, kas pēc grieķu ticējumiem cilvēkiem spējīgi nodarīt ko sliktu 12 dienu periodā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai.

Meksika

Meksikāņu bērniem par Ziemassvētku dāvanām jāpacīnās pašiem. Bērniem, lai tiktu pie dāvanām, aizsietām acīm un garu nūju rokās, jāaizsniedz liela, spilgti izkrāsota figūra, saukta par pinatu. To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem, tad bērnus aicina to nokratīt zemē. Pinatu bieži rotā kā bumbu ar septiņām virsotnēm ap to. Katra stara virsotne simbolizē "septiņus nāves grēkus".

Vēl viena tradīcija Zvaigznes dienā paredz ēst „Trīs karaļu kūku". Tā ir īpaša kūka, kurā iecepta neliela Jēzus figūriņa. Tas, kuram trāpās kūkas gabaliņš ar figūriņu, tiek iecelts par Jēzus krustvecāku.

Anglija

Anglijā bērni tic, ka Ziemassvētku dāvanas Santa Klauss atstāj zeķēs vai spilvendrānās. Parasti tās tiek piekārtas pie kamīna vai virs bērnu gultiņām Ziemassvētku vakarā, lai Santa Klauss tās varētu piepildīt ar saldumiem un dāvanām. Tā pat pirms gulētiešanas bērni uz galda atstāj pīrāgus un brendiju Santa Klausam un burkānus viņa ziemeļbriežiem. Bērni tic, ka Santa Klauss ierodas ar lidojošām ziemeļbriežu vadītam kamanām.

Somija

Somi uzskata, ka Santa Klauss jeb Ziemassvētku vecītis dzīvo Somijas ziemeļu daļā Korvatunturi (Lapzemē), uz ziemeļiem no polārā loka. Cilvēki no visas pasaules sūta vēstules Santa Klausam un dodas apskatīt īsto Ziemassvētku zemi Somijā. Cauru gadu Ziemassvētku vecīša īsto mājvietu uz Rovananieme Ziemassvētku parku apskatīt dodas tūristi no visas pasaules.

Līdzīgi kā lielākajā daļā valstu, īpaša tradīcija saistīta ar svētku maltīti. Tradicionālais svētku deserts ir rīsu pudiņš ar plūmju ievārījumu, kurā paslēpta viena mandele. Tas, kurš atrod mandeli, būšot laimīgs visu Jauno gadu.

Šveice

Liela daļa Šveices tradīciju līdzīgas kaimiņvalstu - Vācijas un Austrijas. Taču viena no interesantajām atšķirībām ir tā, ka Šveicē Ziemassvētku dāvanas var atnest ne tikai Santa Klauss, bet arī mazais Jēzus un trīs karaļi.

Ziemassvētkos īpaši populāri ir pirkt un gatavot dažādus cepumus, turklāt katrai kārtīgai Šveices ģimenei ir sava īpašā cepumu recepte. Svētkos iecienīts arī kulinārais siera brīnums jeb fondjū.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais