Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums atteikties no dzērienu iepakojuma depozītsistēmas izveides bija negaidīts trieciens dzērienu ražotājiem, kuri kopā ar ministriju un tirgotājiem jau daudzus gadus strādāja pie tās ieviešanas, turklāt tai bija jāsāk darboties jau šajā gadā, Neatkarīgajai bažas pauda SIA Cido grupa.
Latvijā par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma ieviešanu runā jau vismaz desmit gadus. 2013. gadā parakstīts memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma ieviešanu, un atbildīgā ministrija izstrādāja visām pusēm pieņemamu risinājumu, kas ir līdzīgs sistēmai, kāda jau daudzus gadus darbojas Igaunijā. Lai gan Latvijā ražotāji un tirgotāji bija gatavi ieviest šo sistēmu jau ar šo gadu, Latvija nolēmusi no tās atteikties. «Mūs kā ražotājus nepārliecina atbildīgās ministrijas argumenti pēkšņai politikas maiņai, pie kuras kopīgi ar nozari strādāts jau daudzus gadus un kura jau tika iepriekš pieņemta valdībā. Šāds pēkšņs notikumu pavērsiens rada ne tikai mums izbrīnu un neizpratni, bet arī liek uzdot virkni jautājumu par iemesliem un, iespējams, dalītās atkritumu apsaimniekošanas biznesa interešu lobēšanu. Mēs ceram, ka līdz ar jaunas valdības izveidi šis jautājums tiks pārskatīts vēlreiz,» optimistiski teic SIA Cido grupa pārstāve Inese Lielpinka. Lietuvā dzērienu iepakojumu depozītsistēma sāks darboties no 2016. gada.
Pārtikas industrijas pārstāvji joprojām ir pārliecināti, ka depozīta sistēma, kas veiksmīgi darbojas ārvalstīs, būtu labākais risinājums dzērienu iepakojuma savākšanai un apkārtējai videi, bet atteikšanās no ieceres to ieviest ir ministrijas īstermiņa redzējums, kas var nākotnē Latvijai nozīmēt Eiropas Savienības soda sankcijas par nespēju izpildīt noteiktus kritērijus atkritumu savākšanā.
«Turklāt mums šobrīd ir svarīgi, lai atbildīgā ministrija pieņem gudrus lēmumus attiecībā uz pastāvošo dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, kas neuzliktu papildu finansiālo slogu dzērienu ražotājiem, kā rezultātā varētu sadārdzināties produkcijas izmaksas. Pirmkārt, sabiedrības interesēs ir regulēt dalītās atkritumu savākšanas sistēmas tarifus, ko apstiprinātu atbildīgās institūcijas, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Otrkārt, būtiski būtu saglabāt līdzšinējās atkritumu savākšanas reģenācijas normas pārtikas ražotājiem un tās nepaaugstināt, kas pretējā gadījumā nozīmētu papildu izmaksas gan ražotājiem, gan pircējiem,» uzsvēra I. Lielpinka.
Pārtikas industrijas pārstāvji uzskata, ka, atsakoties no depozīta sistēmas, palielinās risks, ka var pieaugt dabas resursu nodoklis un samaksa par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt, ieviešot depozīta sistēmu, palielinātos savākto atkritumu daudzums – citu valstu pieredze liecina, ka otrreizējai pārstrādei tiek savākts pat vairāk nekā 90% izlietotā iepakojuma, jo iespēja atgūt naudu motivē iedzīvotājus nodot tirdzniecības vietās dzērienu iepakojumus.