Tā dēvēto velkamistu skaļajām balsīm un migrantu nīdēju – ne tik skaļajām nu piepulcējas arī akadēmiskie prāti, kas diskusijai par nenovēršamo migrantu atnākšanu cenšas piešķirt filozofisku dziļumu.
Cik viesmīlīgi namatēvam ir jāattiecas pret viesi? Cik liela brīvība jāatļauj reliģiskām interpretācijām, un vai kurš katrs ir tiesīgs šīs interpretācijas ievietot jaunu cilvēku galvās. Kādi ir labklājīgās Eiropas un tajā skaitā Latvijas praktiskie riski?
Intelektuāļu jautājumi varbūt ir izsmalcinātāk formulēti, nekā trokšņainu piketu dalībnieku uzdotie, taču atbilžu uz tiem tāpat nav. Piektdien, Starptautiskajā migrantu dienā, daži Saeimas deputāti brauca paciemoties uz patvēruma meklētāju centru Mucenieki. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmija organizēja semināru Bēgļu krīze: riski no kultūras līdz drošībai.
Akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela savā ievadrunā akcentēja tieši ciemiņu un mājinieku attiecības, kas to galējās izpausmēs ir ksenofilija – beznosacījuma viesmīlība – un ksenofobija – nepārvaramas bailes no svešā. Aizspriedumi lielā mērā ir kultūrā un mentalitātē balstīti. Mums nav pieņemama bezvietība, jo tā saistās ar bezpajumtnieka identitāti, tātad arī netīrību, smaku un dažādām citām negācijām. Tajā pašā laikā modernais dzīvesveids un digitālā paaudze pamazām atsakās no piesaistes vienai dzīvesvietai. Un tomēr – profesores Muktupāvelas ieskatā ir būtiski neaizmirst, kas šajā valstī ir saimnieks un kas tajā nosaka likumus.
Vai arī ciemiņa atšķirīgā reliģiskā piederība ir risks? Latvijas Universitātes teoloģijas profesors Jānis Priede atbild apstiprinoši, taču šo risku ierobežot liedz vārda un reliģijas brīvība. Kaut gan teorētiski izņēmumi ir iespējami visādos likumos. Piemēram, brīvais tirgus paredz brīvu preču apriti. Taču pēc tam, kad daudzi bērni Latvijā apdedzinājās ar etiķa esenci, tās tirdzniecība tika aizliegta. Ne tikai no islāma tiek atvasināta agresija. Arī kristietības tulki savulaik derībā izlasījuši tikai zobs pret zobu, un joprojām tas notiek Izraēlā un Palestīnā. Tātad problēma nav tik daudz pašā reliģijā vai grāmatā, cik tās interpretācijā. Un te profesors rosina domāt par to personu pastiprinātu uzmanīšanu, kas jauniem cilvēkiem cenšas kaut ko reliģisku interpretēt. Sabiedrība nedrīkst pieļaut naidu kurinošas interpretācijas.
Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags savukārt konstatē, ka labvēlīgus apstākļus islāma ienākšanai nodrošinājuši paši kristieši, proti, Rietumu civilizācija ir atbrīvojusi telpu no kristīgā satura, bet, kā saka krievi, «svēta vieta tukša nepaliek».
Rietumu reliģiskās identitātes apdraudējums ir tikai viens no daudzajiem draudiem, ko rada bēgļu krīze. Citi seminārā pieminētie: kultūras identitātes zaudēšana, vērtību sadursme. Pastiprinās naidīgas attiecības valstu starpā, Šengenai draud izjukšana, bagātās valstis, kuras pārējās neatbalsta migrantu jautājuma risināšanā, vairs negrib maksāt kopējā ES katlā. Sabiedrībā notiek polarizācija un radikalizācija. Nepatikšanas gāžas no visām pusēm.
Jaunākais ES ziņojums liecina, ka decembrī Grieķijā no Turcijas ierodas vidēji 4000 cilvēku dienā. Pārvietošanas programma, kurai jau bija jādarbojas pilnā sparā, pat nav lāgā sākusies. LETA vēsta, ka līdz šim uz citām dalībvalstīm pārvietoti tikai 232 patvēruma meklētāji.
Tāpēc pašlaik lielākas cerības tiek liktas uz ideju par Eiropas Savienības robežu sargāšanu. Ja operācija Frontex nodarbojas galvenokārt ar potenciālo slīkoņu ķeksēšanu laukā no Vidusjūras, valstu kopīgās robežsardzes pienākums būtu nepieļaut nelegālu ES robežas šķērsošanu. Pēdējā Eiropadomē valstis par to vienojušās... vienoties līdz nākamā gada 30. jūnijam.