Ziemassvētku vecīša karsto vēstuļu pasts
Cilvēku lūgumi Ziemassvētkos.
Mācos iepazīt pasauli
Sveiks, Ziemassvētku vecīti! Mani sauc Alekss Losevs. Man ir trīs mēneši. Esmu liels, smaidīgs puika un mācos iepazīt pasauli kopā ar māmiņu un tēti. Ziemassvētkos vēlos saņemt speciālo krēsliņu, kurā varēšu mācīties ēst un sajust daudz jaunu garšu, vēl māmiņai un tētim kaut ko saldu par sagādātajām rūpēm un raizēm.
Alekss Losevs, Rīgas iela 23a-8,
Pļavinu novads, Pļaviņas, LV-5120
Mazmeitām vijoli
Jums raksta Juris Ārenieks, man ir 86 gadi. Esmu opis četru bērnu ģimenē. Man ir četras mazmeitas. Patrīcija mācās E. Dārziņa mūzikas vidusskolā 2. kursā, Luīza – J. Mediņa mūzikas vidusskolas 1. kursā. Abas Rīgā. Hilda mācās Grobiņas pamatskolas 4. klasē un E. Melngaiļa Liepājas mūzikas skolas 3. klasē, apgūstot vijoļspēli. Viņa izmanto no skolas īrētu mazu, ne sevišķi skanošu vijolīti. Vēlētos mazmeitai lielāku vijoli ar labāku skaņu. Ģimene dzīvo ne sevišķi bagāti, liekus izdevumus nevar atļauties. Es būtu priecīgs, ja jūs varētu Hildai dāvināt ilgi gaidīto vijoli.
Juris Ārenieks, Misiņi, Vecpils pagasts, Durbes novads, LV-3441 (tālrunis 22355909)
Ticu brīnumiem
Mani sauc Inga, man ir 35 gadi, es audzinu divus dēlus, strādāju uz pusslodzi, tāpēc ienākumi mazi. Ļoti vēlos piepildīt savu puiku vēlēšanos, ko bez Ziemassvētku vecīša nevaru izdarīt. Mazākais puika (3,5 gadi) ļoti vēlas mašīnu ar pulti, bet vecākais dēls (11 gadi) vēlas PlayStation. Varbūt vecīša kamanās ir aizķērusies kāda no lūgtajām dāvanām. Ticu, ka brīnumi notiek.
Inga, Rīgas iela 65 – 2, Jelgava, LV-3002
(tālrunis 28291720)
Daudzbērnu ģimenei – gāzes plīti
Esmu piecu mazbērnu vecmāmiņa. Mani sauc Vineta. Pati esmu uzaudzinājusi septiņus bērnus. Manai vecākajai meitai ir pieci bērni vecumā no gada līdz sešiem gadiem. Viņus sauc Rihards, Gabriels, Santa, Marks, Deivids. Viņi dzīvo Balvu novadā, Krišjāņu pagastā, un, kā jau tādā mazā ciemā, darba nav. Šad un tad var dabūt kādu gadījuma darbu. Ģimenei ļoti nepieciešama jauna gāzes plīts ar cepeškrāsni. Vecā gāzes plīts ir galīgi saplīsusi un nedroša. Taču mazajiem rakariem ļoti garšo gardumi. Kad bija atbraukuši ciemos, bija ļoti priecīgi par manis pašceptiem gardumiem.
Evita Dvorecka, Jaunatnes 7 – 6, Krišjāņi, Balvu novads, LV-4574 (tālrunis 25632963)
Noderētu dators
Mani sauc Emīls Eglītis, man ir 13 gadi. Es dzīvoju daudzbērnu ģimenē, man ir trīs brāļi. Strādā tikai mamma. Es vēlētos saņemt dāvanā portatīvo datoru, kas man ļoti noderētu mācībās.
Emīls Eglītis, Smilšu iela 13, Birzgale, Ķeguma novads, LV-5033 (tālrunis redakcijā)
Arī brālim – datoru
Raksta Ritvars Eglītis, man ir 14 gadi. Mana ģimene ir daudzbērnu ģimene un trūcīga, tikai vienam vecākam ir oficiāls darbs. Es ļoti vēlos planšetdatoru, es ļoti priecātos.
Ritvars Eglītis, Smilšu iela 13, Birzgale, Ķeguma novads, LV-5033 (tālrunis redakcijā)
Kameru vēlos jau sen
Mani sauc Elīza Elsiņa, man ir 12 gadi. Mēs dzīvojam labi, es, mana mamma, mana vecmamma. Mums ir kaķene Bella. Dāvanā es vēlētos fotokameru, kurai uzreiz ir gatavas fotogrāfijas, to sauc Fujifilm Instax mini 8. Tādu vēlos jau sen!
Elīza Elsiņa, Augu iela 24 – 11, Madona, LV-4801
Lūdzu sintezatoru
Mani sauc Katrīna Krēsliņa, man ir 10 gadi. Es dzīvoju Kaķeniekos, man ir māsa, mamma un tētis. Manu māsu sauc Gabriela. Es Ziemassvētkos vēlētos sintezatoru, jo man ļoti gribētos mācīties ar to spēlēt.
Katrīna Krēsliņa, Dārza iela 13 – 2, Kaķenieki, Annenieku pagasts, Dobeles novads, LV-3718
Priecāsimies, ka Latvijā ir jaukas ģimenes, kurās aug daudz bērniņu
Ziemassvētku vecīti! Mani sauc Lidija, vīrs miris, šobrīd esmu bezdarbniece, un man ir trūcīgas personas statuss. Savulaik dzīvoju un strādāju Taborē. Tad darbavietu likvidēja un paliku bez darba. Dzīvokli vairs nevarēju nomaksāt un pārcēlos citur. Kā bezdarbniece strādāju katru mēnesi likumā noteiktās astoņas dienas un par to saņemu 49 eiro. Četrus mēnešus gadā strādāju par 142 eiro. Naudiņu saņemot, vienmēr cieši izrēķinu, ko pirkt un ko ne. Ietaupīt var tikai uz ēšanas rēķina. Vasarā salasu pļavā dažādas tējas, mežā ogas. Malka kurināšanai ir, bet ikvienu brīdi izmantoju, lai savāktu kritušos zarus un izcirtumos resnākus klučus. Veļas mašīnas mums nav, visu mazgāju ar rokām. Piemājas dārziņā audzēju sīpolus, ķiplokus, bietes, burkānus, kartupeļus. Drēbes skatos tikai, kur lētāk. Pie ārsta arī vairs neeju, nav ar ko samaksāt. Pēdējo reizi biju pie ģimenes ārsta 2010. gada septembrī, viņš lika braukt uz Rīgu sakarā ar mugurkaula skriemeļa vainu. Tā kā nebija naudas ceļam, līdz šim brīdim nekur neesmu braukusi. Teica, ka neko smagu nevar strādāt, nest, bet kā tu laukos nenesīsi. Ar smago darbu un dzīvi esmu nokritusies svarā uz 58 kilogramiem. Tā nu dzīve mani izmācīja. Jā, bet vēl ir cilvēki, kuri dzīvo sliktāk par mani, zinu tādas ģimenes, kurās nav elektrības, ir vīrieši, kuri nopelnīto naudu nodzer un mājās nav pat maizes gabaliņa. Avīzes, žurnālus izlasu bibliotēkā, bet vakaros aizmiegot domāju, ko vēl varētu ietaupīt, lai tik nebūtu nekam parādā. Savu garo vēstuli vēlos noslēgt ar Māras Zālītes vārdiem: Man ļoti tiktos dzīvot tā, ka neesmu nevienam parādā. Vairāk gan es vēlējos rakstīt par ko citu. Taborē man kaimiņos dzīvoja forša ģimenīte (Līga Lopacka) ar divām mazām meitiņām. Nezināju, ka pa šiem gadiem piedzimušas vēl divas meitiņas. Nu, lūdzu, Ziemassvētku vecīti, apciemo meitenītes. Es atceros, ka toreiz mamma gribēja iegādāties mazu šūpuļkrēsliņu mazajai Kristīnītei. Protams, ģimene priecātos par jebkuru dāvanu. Priecāsimies, ka Latvijā ir jaukas ģimenes, kurās aug daudz bērniņu, ka, lai arī cik grūti, bet dzimst arī ceturtie un piektie bērniņi. Mīliet un ļoti sargājiet savus bērniņus. Lai visiem svētīgi un gaiši Ziemassvētki.
Līga Lopacka, Ozolu ielā 2c–1, Tabores pagasts, Daugavpils novads, LV-5437