Radio valodu strīds iesaldēts uz gadu

© F64

Latvijas radiostacijas vēl gadu varēs izvēlēties, kādā valodā raidīt, saskaņā ar veco kārtību. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma otrreizējā caurskatīšanā Saeima gan nemainīja strīdīgo regulējumu par kārtību, kas noteiks vienas valodas ieviešanu radiostacijās, bet likuma stāšanos spēkā atlika uz gadu.

Deputāti tā rīkojās, jo attiecīgās normas ir apstrīdētas Satversmes tiesā (ST), un atlikšanas mērķis ir rast iespēju ST līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai izvērtēt tās atbilstību valsts pamatlikumam, – izriet no šodien pieņemto grozījumu anotācijas.

Jaunais risinājums paredz, ka līdz 2017. gada 1. janvārim tiek atlikta iepriekš paredzētā valodu dalījuma stāšanās spēkā. Tām radiostacijām, kas jau bija gatavojušās pāriet uz vienu apraides valodu, tagad būs iespēja līdz 2017. gada 1. janvārim turpināt raidīt vairākās valodās licencē noteiktajā proporcijā vai pāriet uz vienu apraides valodu.

Viena no atliktajām normām paredzēja, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir valsts valodā. Tagad šā regulējuma ieviešana atlikta par gadu.

2014. gadā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēja «viena stacija – viena valoda» principa ieviešanu. Attiecīgi tām radiostacijām, kurām licencē noteiktā valodas lietojuma proporcija bija 50 pret 50, ar 2016. gada 1. janvāri obligāti būtu jāpāriet uz apraidi latviešu valodā. Savukārt tām radiostacijām, kurām proporcija bija 51% un vairāk svešvalodā, likums paredzētu valodas izvēles brīvību. Attiecīgi faktiski visas radiostacijas, kuras skartu šie likuma grozījumi, pārietu uz apraidi krievu valodā.

Pret šo regulējumu SIA Krievu hitu radio vērsās ar sūdzību ST, argumentējot to ar nesamērīgu pamattiesību aizskārumu iepretim tām radiostacijām, kuru licencēs noteiktās svešvalodas bija 51% un vairāk, kurām likumdevējs paredzēja brīvu iespēju izvēlēties apraides valodu.

Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze piedāvāja šajā regulējumā veikt attiecīgus grozījumus pēc tam, kad ST sāka tiesvedību par iespējamu pamattiesību aizskārumu. Pirms tam identiskus priekšlikumus izskatīšanai otrajā lasījumā iesniedza SIA Krievu hitu radio, bet 2014. gadā – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Deputāta priekšlikumi guva Saeimas atbalstu, taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis attiecīgos grozījumus neizsludināja un izteica iebildumus pret grozījumu strīdīgo daļu, aicinot to izslēgt no likumprojekta. Taču komisija neatbalstīja rosinājumu atteikties no strīdīgajiem grozījumiem.

Valsts prezidenta preses dienestā skaidroja, ka secinot, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pieņemti, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, R. Vējonis nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.



Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais