Tiesa mantas šķērdēšanu nesaskata

© F64

Tiesas rīcībā nav «pārliecinošu pierādījumu» par to, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras ieceltais arestētās mantas glabātājs Rūdolfs Meroni šo mantu izšķērdē, pagājušo ceturtdien paziņoja Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans.

Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā šā gada pēdējā sēdē pasludināja savus lēmumus par četriem jau pirms vairākiem mēnešiem un pat pirms pusgada pieteiktajiem lūgumiem atbrīvot no arestētās mantas glabātāja pienākumiem Šveices advokātu R. Meroni, pieprasīt no viņa ziņas par uzglabājamās mantas vērtību un viņa sakariem ar Ģenerālprokuratūras prokuroru Juri Jurisu un nepieļaut akciju sabiedrībai Latvijas Naftas tranzīts piederošo Ventspils naftas akciju pārdošanu. Kā zināms, pa šo laiku minētās Ventspils naftas akcijas jau sen ir pārdotas un kaut ko pieļaut vai nepieļaut vairs nemaz nav iespējams.

Īsajās motivācijās par katru lēmumu tiesa pauda jau dzirdētas frāzes par lūgumu nepamatotību un pierādījumu neesamību lūgumos paustajiem apgalvojumiem. Pārlapojot piezīmes, Neatkarīgā konstatēja, ka tiesas kolēģijas lūgumu noraidīšanas ļoti skopā motivācija saturēja tieši tādas pašas frāzes, kādas, paužot viedokļus par šiem lūgumiem, iepriekš tiesas zālē bija teikuši prokurori. Tādējādi tiesa uzsvēra, ka jautājumos, kuri skar arestēto mantu un tās glabātāju, tā pilnībā nostājas prokuroru pusē.

Trūkstot pārliecinošu pierādījumu

Advokāta Jāņa Rozenberga pieteikto lūgumu atbrīvot R. Meroni no Šveicē reģistrētās kompānijas Ost Service AG 53 akciju glabāšanas «tiesas kolēģija nolēma noraidīt kā nepamatotu, jo tiesas kolēģijai netika iesniegti pārliecinoši pierādījumi, ka Meroni kā arestētās mantas glabātājs izšķērdē viņam uzticēto mantu. Ņemot vērā to, ka Rūdolfs Meroni glabāja šīs akcijas vēl pirms aresta uzlikšanas šīm akcijām, šobrīd nav pamata mainīt akciju glabāšanas vietu un meklēt citu glabātāju. Šāds tiesas kolēģijas lēmums nav pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem», paziņoja B. Geimans.

Tādējādi Rīgas apgabaltiesa jau kuro reizi norāda, ka tai «pārliecinoši pierādījumi» nav nedz R. Meroni kontrolēto uzņēmumu (kuru akcijas ir arestētas) bankrots, nedz R. Meroni kontrolēto aktīvu pārdošana zem tirgus vērtības, nedz citi fakti.

Jāatgādina, ka Ventspils naftas akciju pārdošanas gadījums jau nu bija patiešām kliedzošs – par katru no Latvijas Naftas tranzītam piederošajām Ventspils naftas akcijām esot samaksāti 1,77 eiro, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ventspils naftas akcijas novērtēja par 4,56 eiro gabalā. Šī cenu starpība arestētajai mantai rada desmitiem miljonu eiro zaudējumus.

Akciju cena neesot jāvērtē

Tiesas kolēģija nolēma noraidīt arī Ost Service AG un J. Rozenberga lūgumu par R. Meroni atbrīvošanu no arestētās mantas glabāšanas, kas viņam tika uzticētā ar prokurora Anda Mežsarga lēmumu 2007. gada 19. decembrī, kā arī par ziņu izprasīšanu no Ģenerālprokuratūras par prokurora Jura Jurisa un R. Meroni saraksti. «Tiesas kolēģija norāda, ka tiesas kompetencē neietilpst izvērtēt Ventspils naftas akciju pārdošanas darījuma tiesiskumu, proti, vai akciju sabiedrības Ventspils nafta akcijas ir pārdotas par to cenu, par kādu tajā konkrētajā brīdī atbilstoši tirgus situācijai tās bija iespējams pārdot. Līdz ar to tiesa nevar konstatēt, ka arestētās mantas glabātājs Meroni būtu samazinājis aktīvu vērtību, un citu faktu, ka Meroni izšķērdē viņam glabāšanā nodoto mantu, tiesas rīcībā nav.» Savukārt par informācijas pieprasīšanu saistībā ar prokurora un mantas glabātāja komunikāciju tiesa norādīja: «Nav tiesiska pamata pieprasīt no minētajām personām informāciju, kas nav attiecināma uz pierādīšanas priekšmetu izskatāmajā lietā.»

Par mantu nedrīkst lūgt

Par nepamatotu tiesa atzina arī SIA T2 Terminal 2015. gada 10. septembrī tiesā iesniegto lūgumu par aresta uzlikšanu vairāku uzņēmumu akcijām, kā arī par aizliegumu Rūdolfam Meroni veikt akciju sabiedrības Ventspils nafta akciju pārdošanu. «Kā tiesas kolēģija jau iepriekš vairākas reizes bija norādījusi, SIA T2 Terminal ir atsaukusi kompensācijas pieteikumu, un tiesa šo pieteikumu ir pieņēmusi. Savukārt uzstāties apsūdzēto vai pārējo cietušo vārdā vai interesēs SIA T2 Terminal nav tiesiska pamata. SIA T2 Terminal lūgumi nedrīkst būt saistīti ar mantiskiem jautājumiem kriminālprocesā,» paziņoja B. Geimans.

Advokātes Irinas Kaukes 2015. gada 18. jūnija lūgumu par R. Meroni nopratināšanu tiesas kolēģija nolēma noraidīt kā nepamatotu, «jo Irinas Kaukes lūgumā minētie jautājumi tika izskatīti tiesas sēdē», tiesas kolēģijas lēmumu motivēja B. Geimans.

Nevēlas uzņemties atbildību

J. Rozenbergs, Neatkarīgās vaicāts, kādēļ tiesa tik ļoti distancējas no mantas glabāšanas jautājumiem, skaidroja: «Ja tiesa nolemtu lūgumus apmierināt, rastos jautājums par organizatoriskiem pasākumiem: kā šo mantas glabāšanu pārņemt, kam nodot, vai to pasaulē vēl kāds bez maksas ir gatavs darīt. Tiesa, iespējams, nevēlas uzņemties šo jautājumu risināšanu, jo nav arī īstas skaidrības, kā to varētu atrisināt, ja esošais mantas glabātājs tiktu atcelts. Mantas glabātāju ir izvēlējušies prokuratūras pārstāvji. Līdz ar to tā ir viņu atbildība, kā šī mantas glabāšana notiek, un līdz ar to tiesai nav vajadzības šajā sakarā pārņemt atbildību.»

Vaicāts, vai līdz ar kategorisko lūgumu noraidīšanu valsts vara nav devusi zaļo gaismu mantas glabātājam R. Meroni turpināt savu darbību tāpat kā līdz šim, J. Rozenbergs teica: «Valsts vara nav iebildusi un ir izrādījusi vēlēšanos neiejaukties.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais