Latvijas pārstāvis ANO ģenerālsekretāra amatā nav īpaši reālistisks scenārijs, jo tam nepieciešams veidot koalīciju ļoti plašā ģeopolitiskajā spektrā, uzskata Latvijas Universitātes docente Žaneta Ozoliņa.
ANO vadītāju desmitgadēm ilgi izraudzījušās piecas Drošības padomes pastāvīgās locekles - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija un ASV - lielākoties aiz slēgtām durvīm notiekošā procesā. Taču Ģenerālās asamblejas septembrī pieņemtā rezolūcija noņem daļu šīs slepenības, aicinot kandidātus iesniegt savus CV un izklāstīt savu redzējumu par darbu.
Vaicāta par Latvijas iespēju izvirzīt savu kandidātu, Ozoliņa sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka tas skan labi, taču "mēs savus kandidātus varam virzīt kā šaha figūriņas - uz priekšu un atpakaļ", tomēr, lai to nopietni ņemtu vērā, nepieciešama ļoti liela starptautiskā atpazīstamība. "Šajā brīdī mums ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, bet savu kvalitāšu ziņā nav tik atpazīstami kā [bijusī Valsts prezidente] Vaira Vīķe-Freiberga," viņa sacīja.
Vaicāta, vai Baltijas valstis varētu veidot savu koalīciju vienas kandidatūras atbalstam, viņa uzsvēra, ka tas šajā gadījumā nepalīdzētu, jo runa esot, vai to atbalstītu tā dēvētās lielās valstis, jo nepieciešama plašāka ģeogrāfiskā koalīcija. "Kā pieteikums, ambīcija, atgādināšana tas būtu labs solis, bet reālistiski šobrīd tas nav," sprieda Ozoliņa.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons sarunā ar aģentūru LETA iepriekš skaidroja, ka ģenerālsekretāra amats pēc nerakstītiem kanoniem pienākas reģionālai grupai, kas principā saglabājusies kopš Aukstā kara laikiem. Latvija reģionālajā grupā ir kopā ar vairākām valstīm, tostarp Krieviju un Višegradas valstīm. "Tagad it kā ir Austrumeiropas grupas kārta. Var pat sacīt, ka tā ir vienreizēja un unikāla iespēja valstij prezentēt savu kandidātu, ja tāds ir," pauda Jansons, pieļaujot, ka visas grupas valstis būs ieinteresētas šajā pozīcijā.
"Mēs izskatīsim savas iespējas, kā arī citu valstu kandidātus, tad skatīsimies, kā šī diskusija veidosies," sacīja ministrijas pārstāvis, norādot, ka zināmas pāris kandidatūras no citām valstīm, taču pašlaik viss esot "procesā", un liela teikšana šajā jautājumā būs tieši ANO Drošības padomei. Vaicāts, kad Latvija varētu izvirzīt savu kandidātu, Jansons norādīja, ka pašlaik vēl ir nedaudz pāragri par to runāt.
Jau ziņots, ka 2006.gadā Baltijas valstis kā savu kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam oficiāli izvirzīja bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vīķi-Freibergu, kura piekāpās Banam Gimunam.
Jau vēstīts, ka ANO otrdien sāka procesu nākamā ģenerālsekretāra ievēlēšanai, pirmo reizi nosūtot vēstuli ar uzaicinājumu kandidātiem pieteikties pasaules vadošā diplomāta amatam.
Vēstule nosūtīta visām 193 ANO dalībvalstīm, un tajā aicināts "pieteikt kandidātus ar apliecinātām vadības un pārvaldes spējām, plašu pieredzi starptautiskajās attiecībās un spēcīgām diplomātiskajām, komunikāciju un valodu prasmēm".
Pēc nedēļām ilgām sarunām, kur īpaši aktīvi iebildumus izteica Krievija, vēstuli parakstījusi šī mēneša Drošības padomes prezidente ASV vēstniece Samanta Pauere un Ģenerālās asamblejas prezidents Mogenss Liketofts.
Krievija iebilda pret konkrētu grafiku, ka kandidātiem jāpiesakās līdz pavasarim, un pret ierosinājumu, ka īpaši aktīvi jāmudina amatam pieteikties sievietes.
Liketofts pavēstīja, ka pirmās kandidātu noklausīšanās notiks marta beigās un aprīļa sākumā, ļaujot dalībvalstīm uzdot jautājumus par viņu prioritātēm. Izvēlēšanās process sāksies jūlija beigās.
Nākamais ģenerālsekretārs amatā stāsies 2017.gada 1.janvārī, nomainot Banu Gimunu pēc diviem piecu gadu pilnvaru termiņiem.