Labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir jādiskutē, tomēr bēdīgi, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gāja Armanda Krauzes (ZZS) privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, aģentūrai LETA sacīja "Radio SWH" vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics.
Kā sacīja Šipkēvics, labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par šo jautājumu ir jārunā un jādiskutē un nevar uz karstām pēdām šādu svarīgu lēmumu pieņemt. "Bēdīgi ir tas, ka ZZS gāja Krauzes kaut kādu privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, šī jautājuma svarīguma novērtējumu un prezidenta kancelejas juridiski nopietno izstrādi."
"Tas, ka viņi nostādīja prezidentu šādā situācijā, es domāju, tā ir necieņa pret savu prezidentu, un te izpaudās ne tik daudz kaut kādas idejas aizstāvēšana kā tīri personiski Krauzes ambīciju puiciska demonstrēšana," piebilda Šipkēvics.
"Es uzskatu to par dūrienu no mugurpuses, un ZZS sasēsties kopā ar "Saskaņas centru" un [Ingūnas] Sudrabas partiju ("No sirds Latvijai"), domāju, daudzi vēlētāji šo faktu atcerēsies, kad atkal vajadzēs balsot, it īpaši par šādu "patriotu", kāds ir Krauze," pauda Šipkēvics. "Tas ir puicisks gājiens, tāda ietiepība un mēģinājums būt pārākam par prezidentu, un tā jau ir drīzāk savu personīgo ambīciju apmierināšana, nevis domāšana par Latvijas mediju vidi vai tās aizsardzību."
Šipkēvics tomēr norāda, ka pats svarīgākais pašreizējā situācijā ir tas, ka retranslācijas no Krievijas un citām valstīm ar 1.janvāri tiks samazinātas līdz 10%. "Tas ir pats svarīgākais, jo mūs nesatrauc, ka būs radiostacijas krievu valodā, bet satrauc tas, ka šo saturu veidos un ka tas nāks no svešas valsts."
Runājot par nākamgad darāmajiem darbiem, Šipkēvics nosauca divas lietas. "Pirmkārt, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) jāspēj realizēt šo kontroli pār retranslācijām, kas tomēr vēl ir pieļautas, un, otrkārt, domāju, ka nākamgad ir nopietni jāizskata jautājums, vai Latvijā vispār atļaut retranslēt no svešām valstīm citas radioprogrammas, jo mums pašiem vajadzētu radīt saturu un pietiek resursu, lai veidotu raidījumus šeit uz vietas."
Kā ziņots, Saeimas deputāti šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā, nosakot, ka uz gadu atliek iepriekš pieņemto grozījumu spēkā stāšanos, kas cita starpā nosaka daļas radiostaciju pāreju uz raidīšanu valsts valodā. Deputāti tā rīkojās, jo attiecīgās normas ir apstrīdētas Satversmes tiesā (ST), un atlikšanas mērķis ir rast iespēju ST līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai izvērtēt tās atbilstību valsts pamatlikumam, izriet no šodien pieņemto grozījumu anotācijas.
Jaunais risinājums paredz, ka līdz 2017.gada 1.janvārim tiek atlikta iepriekš paredzētā valodu dalījuma stāšanās spēkā. Tām radiostacijām, kas jau bija gatavojušās pāriet uz vienu apraides valodu, tagad būs iespēja līdz 2017.gada 1.janvārim turpināt raidīt vairākās valodās licencē noteiktajā proporcijā vai pāriet uz vienu apraides valodu.
Viena no atliktajām normām paredzēja, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Tagad šī regulējuma ieviešana atlikta par gadu.
2014.gadā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēja "viena stacija - viena valoda" principa ieviešanu. Attiecīgi tām radiostacijām, kurām licencē noteiktā valodas lietojuma proporcija bija 50 pret 50, ar 2016.gada 1.janvāri obligāti būtu jāpāriet uz apraidi latviešu valodā. Savukārt tām radiostacijām, kurām proporcija bija 51% un vairāk svešvalodā, likums paredzētu valodas izvēles brīvību. Attiecīgi faktiski visas radiostacijas, kuras skartu šie likuma grozījumi, pārietu uz apraidi krievu valodā.
Pret šo regulējumu SIA "Krievu hītu radio" vērsās ar sūdzību ST, argumentējot to ar nesamērīgu pamattiesību aizskārumu iepretim tām radiostacijām, kuru licencēs noteiktā svešvalodas bija 51% un vairāk, kurām likumdevējs paredzēja brīvu iespēju izvēlēties apraides valodu.
Deputāts Armands Krauze (ZZS) piedāvāja šajā regulējumā veikt attiecīgus grozījumus, pēc tam, kad ST sāka tiesvedību par iespējamu pamattiesību aizskārumu. Pirms tam identiskus priekšlikumus izskatīšanai otrajā lasījumā iesniedza SIA "Krievu hītu radio", bet 2014.gadā - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Krauzes priekšlikumi guva Saeimas atbalstu, taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis attiecīgos grozījumus neizsludināja un izteica iebildumus pret grozījumu strīdīgo daļu, aicinot to izslēgt no likumprojekta. Taču komisija neatbalstīja rosinājumu atteikties no strīdīgajiem "radio valodas" grozījumiem. Caurlūkošanai nodotais likumprojekts iekļauts šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta preses dienestā, secinot, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pieņemti, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Vējonis nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.