Apšauba amatpersonu deklarāciju sistēmas efektivitāti

© F64

Revīzijā cenšoties noskaidrot, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir efektīvs instruments valsts amatpersonu darbības tiesiskuma un atklātības nodrošināšanā, Valsts kontrole nav guvusi tam apstiprinājumu, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles pārstāve Zane Švāģēre.

Lai gan ik gadu tiek iesniegts aptuveni 55 000 amatpersonu deklarāciju, kam būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, lai sabiedrība un tiesībsargājošās iestādes varētu uzraudzīt amatpersonu darbību, tomēr revīzijā secinātais liekot apšaubīt šīs sistēmas efektivitāti.

Kā būtiskāko trūkumu revidenti norāda normatīvā regulējuma trūkumu saistībā ar deklarācijā sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Lai gan likumā noteikta deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība, normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, kura kompetencē ir deklarāciju aizpildīšanas kārtības kontrole, norādīto ziņu patiesumu pārbauda tikai tad, ja saņemts attiecīgs pieprasījums.

Nepilnības sistēmā konstatētas saistībā ar deklarēšanas pienākumu pilnīgu izpildīšanu, ko veicina tas, ka Valsts ieņēmumu dienests nenodrošina sistemātiskas valsts amatpersonu sarakstu pārbaudes. Tāpat likumā tikai noteikts pienākums publiskot sākotnēji iesniegtās amatpersonu deklarācijas, bet precizētās deklarācijas netiek publiskotas. Valsts kontroles ieskatā, likuma prasības formāli tiek pildītas, taču būtu nepieciešama par sistēmas pilnveidi atbildīgo iestāžu un institūciju lielāka ieinteresētība minēto trūkumu novēršanā.

Vienlaikus gan Valsts kontrole uzteic, ka amatpersonu deklarēšanās sistēma ir attīstījusies tehnoloģiski - deklarācijas tiek aizpildītas elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Nākamais loģiskais solis, revidentu ieskatā, būtu lielākas uzmanības pievēršana pārējiem faktoriem, kas veicinātu amatpersonu deklarēšanās sistēmas efektivitāti.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šo situāciju dēvē par absurdu - lai gan Latvijā ir viens no striktākajiem interešu konflikta novēršanas regulējumiem Eiropā, līdz šim nav izveidoti efektīvi mehānismi deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudei. "Pašreizējā sistēma pilnībā nenodrošina, ka sabiedrība var būt pārliecināta par deklarācijās norādīto datu patiesumu," secina Krūmiņa.

Latvijā

Valstij daļēji piederošais uzņēmums SIA “TET” lūdzis piedošanu 2000. gada Pasaules čempionam riteņbraukšanā Romānam Vainšteinam par komunikāciju, kāda radusies, risinot problēmu par vīrieša īpašumā ieraktu telekomunikāciju kabeli, no kura uzņēmums licis atbrīvoties paša spēkiem, turklāt, par saviem līdzekļiem, vēsta TV24 raidījums “STOPkadri ar Armandu Puči”.

Svarīgākais