Pagaidām nav skaidrs par bēgļu uzņemšanas plāna finansējumu

© AFP

Lai gan izstrādātais plāns bēgļu uzņemšanai Latvijā ir diezgan labs un tikai praksē varēs pārliecināties kā tas darbojas, pagaidām neesot skaidrības par plāna realizēšanas finansējumu, jo tā apgūšanai paredzētās programmas vēl neesot atvērtas un pieejamas, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja biedrības "Patvērums "Drošā māja" vadītāja Sandra Zalcmane.

Zalcmane atzīmēja, ka strauji tuvojas laiks, kad Latvijā ieradīsies pirmais bēglis, bet arvien nav īsti redzams finansējums, ko varēs izmantot šo bēgļu uzņemšanai, apmācībai un integrācijai. Īpaši tas attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru.

"Kā ieradīsies pirmais bēglis tā uzreiz mēs sapratīsim kā strādā mūsu izstrādāta programma, iespējams, vajadzēs kaut ko uzlabot vai mainīt, jo tikai praksē mēs spēsim pārliecināties par tās lietderību un iegūt pieredzi," stāstīja Zalcmane.

Zalcmane atzina, ka visgrūtāk klāsies pašvaldībām, jo tās naudas summas, kas tiks piešķirtas par uzturēšanos Latvijā ir ļoti niecīgas.

Jau ziņots, ka biedrības "Patvērums "Drošā māja"" speciālisti novembrī trešo valstu pilsoņiem snieguši 102 konsultācijas.

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, vislielākā interese bijusi par uzturēšanās atļaujām, to pagarināšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu un nodokļu sistēmu Latvijā, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Rasa Saliņa.

Lielākais biedrības klientu īpatsvars bijis no Ukrainas un Krievijas. Statistika liecina, ka novembrī klātienē sniegtas kopumā 62 konsultācijas, telefoniski - 36, bet ar e-pasta starpniecību palīdzība meklēta četras reizes.

Kā stāsta viens no biedrības konsultantiem jurists Alvis Šķenders, klienti izvēlas tikties un izrunāties klātienē, jo tā ir iespēja konsultantiem uz vietas izskatīt dažādus viņa līdzpaņemtos ar apskatāmo jautājumu saistītos dokumentus.

Šķenders norādīja, ka klienti - trešo valstu pilsoņi, tostarp bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, - par iespēju bez maksas saņemt sociālu un juridisku palīdzību, galvenokārt uzzinājuši ar informācijas starpniecību, ko biedrība oktobrī izvietoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes telpās, dažādās nevalstiskajās organizācijās, tostarp mazākumtautību biedrībās.

 

Svarīgākais