Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams publisks dzimumnoziedznieku reģistrs, kurā katram iedzīvotājam būtu tiesības vērsties.
Rasnačs šodien preses konferencē par ķīmiskās kastrācijas un publisko dzimumnoziedznieku reģistra ieviešanas lietderību Latvijā sacīja, ka reģistra ieviešanu nevar iedalīt kategorijās "melns un balts". Šajā gadījumā ir iespējami vairāki varianti, kuros variē šādas informācijas pieejamība.
Jau šobrīd šāda informācija ir pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, izglītības iestāžu vadībai, bāriņtiesām, prokuratūrai. Rasnačs norādīja, ka šāds reģistrs Latvijā jau ir daļēji publisks.
Tomēr jautājums esot par to, vai katram iedzīvotājam ir tiesības vērsties šādā reģistrā un jautāt, vai cilvēks, kas dzīvo viņa mājas kāpņutelpā, ir šādā reģistrā. Pēc Rasnača domām, atbildi "jā vai nē" ir tiesības saņemt katram iedzīvotājam.
Tieslietu ministrs gan atzīmēja, ka šādu informāciju iedzīvotājiem nebūs tiesību izplatīt tālāk vai ļaunprātīgi izmantot.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā tiks nodrošināts tas, lai šāda informāciju netiktu izmantota ļaunprātīgiem mērķiem, Rasnačs sacīja, ka tas ir godaprāta jautājums. Pēc viņa teiktā, tas būtu "atbildības jautājums" un būtu nepieciešams mehānisms, kā cilvēks apliecina, ka šo informāciju neizplatīs tālāk ļaunprātīgos nolūkos.
Savukārt, kā preses konferencē norādīja starptautiski atzīts eksperts Robins Vilsons, kurš strādā ar šiem jautājumiem, dzimumnoziedznieku publiskā reģistra izveide nedos vēlamos rezultātus. Viņš skaidroja, ka šāds reģistrs apgrūtinātu šādu cilvēku atgriešanos sabiedrībā, kas savukārt var novest pie tā, ka viņi atgriežas pie saviem vecajiem uzvedības modeļiem. Lai šādi cilvēki neizdarītu atkārtotu noziegumu, viņiem jāsniedz atbalsts un psiholoģiska palīdzība, kas savukārt samazina iespēju atkārtoti paveikt dzimumnoziegumu, norādīja Vilsons.
Pētnieks arī teica, ka nav zinātniski pierādīts, ka, publiskojot šo personu vārdus, tas samazina atkārtotu nozieguma iespēju. Vilsons arī norādīja, ka piemēram, ASV, kur šāds reģistrs ir publisks, informācijas pieeja sabiedrībai ir novedusi pie "taisnīguma meklējumiem". Dzimumnoziedznieki ir tikuši atrasti, fiziski iespaidoti vai pat nogalināti.
Tāpat viņš skaidroja, ka dzimumnoziedzniekus var sadalīt pēc to riska pakāpes. Ņemot vērā, ka salīdzinoši maz dzimumnoziegumus paveikušo personu ir ar augstu risku to atkārtot, nebūtu lietderīgi resursus tērēt uz visiem dzimumnoziedzniekiem vienādā apmērā. Viņš gan norādīja, ka policijai par šādiem noziedzniekiem informācijai ir jābūt.
Vilsons uzskata - lai efektīvāk strādātu ar šādiem cilvēkiem, nepieciešams palielināt probācijas dienestā strādājošo skaitu, kā arī mazināt viņu noslodzi. Tāpat svarīgi ir pārliecināties, lai cilvēkiem, kas paveikuši šāda veida noziegumu, būtu kur strādāt un, lai viņi saņemtu sociālu palīdzību, jo tas samazina iespēju pastrādāt jaunu noziegumu.
Savukārt, runājot par ķīmisko kastrāciju, Rasnačs pieļāva, ka šādam soda mēram varētu paļaut tikai tās personas, kuras ir visaugstākajā riska grupā un kuras pašas to izvēlas kā alternatīvu soda izciešanai ieslodzījuma vietā.
Tomēr Rasnačs norādīja, ka ķīmiskās kastrācijas izmantošana būtu ļoti reta, kā arī tā ir ļoti dārga. Tomēr, pēc viņa domām, šāda iespēja ir jāparedz. "Diemžēl par to būs jāmaksā, bet es domāju, ka mēs ne ar kādu naudu nevaram samaksāt par tām ciešanām, kādas ir cietušajiem un viņu tuviniekiem," sacīja ministrs.
Arī Vilsons norādīja, ka atsevišķos gadījumos ķīmiskā kastrācija būtu efektīva, ņemot vērā, ka tā samazina testosterona līmeni organismā. Tomēr ne visiem dzimumnoziedzniekiem ir paaugstināts testosterona līmenis un jebkurā gadījumā ar šiem cilvēkiem ir jāstrādā, lai mainītu viņu uzvedību.
Rasnačs sacīja, ka Tieslietu ministrija Vilsona ieteikumus ņems vērā un sagatavos informatīvo ziņojumu par šiem jautājumiem. Pēc tam valdībai būs iespēja pieņemt lēmumu par dzimumnoziedznieku publiskā reģistra ieviešanu un ķīmiskās kastrācijas nodrošināšanu.
