Dzintars: Vējonim ir iespēja kļūt par politisku līderi

© F64

Jaunās valdības veidošanas procesā Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu izmantot iespēju kļūt par vēl izteiktāku politisku līderi un apgāzt aizkulišu runas, ka viņa ievēlēšana bijusi saistīta ar solījumiem atbalstīt "kaut kādas konkrētas kandidatūras", šorīt LNT izteicās "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.

Pēc politiķa vārdiem, šogad, visticamāk, jauno valdību izveidot neizdosies, bet janvārī tādai vajadzētu būt, lai arī esot atsevišķi riska faktori, jo pieredze rādot, ka dažas partijas reitinga krituma apstākļos var rīkoties ļoti neracionāli.

Tikmēr savas partijas noraidošo nostāju pret "Vienotības" potenciālo kandidāti premjera amatam Solvitu Āboltiņu Dzintars uzskata par pamatotu - ģeopolitisko apsvērumu dēļ Latvijai pašlaik vajagot premjeru ar lielāku sabiedrības atbalstu, turklāt noraidoša attieksme pret Āboltiņu esot VL-TB/LNNK vēlētājiem.

Dzintars kārtējo reizi uzsvēra, ka VL-TB/LNNK savu noraidošo attieksmi pret Āboltiņu nekādos apstākļos nemainīšot - šī atbilde neesot pārskatāma, līdz ar to izveidot valdību ar Āboltiņu tās vadībā neesot reāli.

Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar vadītāju nomaiņu valdībā izmaiņām jābūt pēc būtības, nevis dekoratīvām un saistītām ar amata piemeklēšanu kādām konkrētām personālijām, piemēram, VL-TB/LNNK prasīšot valdības deklarācijā noteikt, ka demogrāfija ir valsts prioritāte. Ministru portfeļu sadalē VL-TB/LNNK pašlaik nekādas izmaiņas nevēloties, un Dzintars nebija gatavs publiski runāt, vai ir kāda joma, pār kuru VL-TB/LNNK papildus vēlētos uzņemties atbildību.

Dzintars sacīja, ka VL-TB/LNNK izmaiņas valdībā nerosināja, tāpēc arī pašlaik partija nekādu iniciatīvu tās veidošanā neuzņemas. Turklāt mazai partijai, veidojot valdību, esot risks nevis valdību reāli vadīt, bet kļūt par politisko ķīlnieku lielāko partiju cīņās.

Vaicāts, kuru politiķus VL-TB/LNNK grib redzēt valdības vadībā, Dzintars tieši neatbildēja. Arī jautāts par atbalstu kādam no ZZS nosauktajiem kandidātiem, politiķis atrunājās, ka VL-TB/LNNK atbalstītu to, kurš mūs vairāk pārliecinātu par mūsu politisko prioritāšu īstenošanu. Kaut kādi kompromisi valdības izveidē gan esot neizbēgami, jo ideālu kandidātu nav. Dzintars pats premjera pienākumus uzņemties nevēlas.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais