Jautājumu par Okupācijas muzeja nākotni aicina risināt ātrāk

Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels mudina jautājumu par Okupācijas muzeja piebūves būvniecības projektu risināt ātrāk, medijiem izsūtītajā vēstulē norādot, ka pašreizējā kavēšanās ar būvniecību atrauj muzeju no galvenā uzdevuma - nacionālo interešu aizstāvēšanas.

"Kamēr Baltijas institūta vadītājs Viktors Guščins uzstājās Krievijas televīzijā ar mudinājumu rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju un te atdzimstot nacisms, tikmēr Latvijas galvenais okupācijas vēstures apgaismotājs, Latvijas Okupācijas muzejs, ir spiests mitināties šaurās pagaidu telpās ārpus Vecrīgas, un tam jāveltī savas pūles ne mūsu nacionālo interešu aizstāvēšanai, bet gan sīkiem arhitektūras jautājumiem, piemēram, vai pārbūvētai ēkai - Nākotnes namam - baltais granīts drīkstēs apklāt kādus kvadrātmetrus vairāk vai kādus kvadrātmetrus mazāk," izsakās Nāgels.

Pēc Nāgela domām, nemitīgā cīņa par muzeja eksistenci nopietni traucē tā darbu Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanā. "Kam tas ir izdevīgi?" retoriski vaicā Okupācijas muzeja direktors.

"Kamēr Krievijas prezidents Putins publiski uzstājās ar plāniem gatavot skolu apmācības programmas, kas nodrošinās, ka krievu skolās ārpus Krievijas tiks pasniegtas vēstures mācības Krievijai labvēlīgā versijā, tikmēr dažu Latvijas arhitektu rīcība liek saprast, ka tie uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja darbs ar skolēniem, skolotājiem un metodisko materiālu sagatavošanu ir mazāk svarīgs nekā Ļeņina simtgadei par godu celtās ēkas iekonservēšana tās pašreizējā izskatā," izsakās Nāgels.

Viņš atgādināja, ka pirmdien, 14.decembrī, Rīgas domes sēžu zālē risinājās Rīgas būvvaldes pieprasītā publiskā diskusija par Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu. "Kaut arī Būvniecības likums skaidri nosaka, ka arhitektoniskās kvalitātes princips ietver sabiedrības interešu līdzsvarošanu, tomēr bija noprotams, ka daudziem svarīgāks bija gaumes jautājums par Latviešu strēlnieku laukuma eklektiku nekā lauztie solījumi nodrošināt muzejam vajadzīgo ēku līdz 2013.gada beigām," sacīja muzeja direktors.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas arhitekta birojs atzinumu par Okupācijas muzeja piebūves būvniecības projektu Rīgas pilsētas būvvaldei sniegs līdz 2016.gada 15.janvārim, toties būvvaldei savs galīgais lēmums par būvatļaujas izsniegšanu jāpieņem līdz 25.janvārim.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz 8.septembrī būvvaldē saņemto negatīvo Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu par būvniecības ieceri ēkas pārbūvei Latviešu strēlnieku laukumā 1 un ieteikumu neizsniegt būvatļauju tās realizācijai, attīstītājam bija nepieciešams veikt ieceres risinājumu korekcijas.

Ņemot vērā būvniecības aizkavēšanos, valdība novembra sākumā nolēma, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un tā piebūves - Nākotnes nama - 1.kārtas būvniecības darbu pabeigšanas termiņš ir 2017.gada 30.septembris un 2.kārtas būvniecības darbiem, arī tēlniecības mākslas darbam, pabeigšanas termiņš ir 2018.gada 30.marts.

Pret piebūves īstenošanu iestājušies tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Tajā pašā laikā gan kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), gan demisiju izteikusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atbalsta piebūves īstenošanu. Arī Rīgas mērs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.