"Vienotības" līderi Solvitu Āboltiņu (V) kā premjera amata kandidāti varētu atbalstīt šī politiskā spēka valdes un frakcijas vairākums, tomēr koalīcijas partneru nostājas dēļ viņas izredzes ieņemt šo amatu pagaidām tiek apšaubītas.
Pašlaik tiek prognozēts, ka Āboltiņu frakcijas un valdes balsojumā vairākums atbalstīs. Piemēram, deputāts Vilnis Ķirsis, kas iepriekšējās parlamenta sasaukumā pārstāvēja Reformu partiju, norādīja, ka vēl ir laiks pārdomām. Vienlaikus viņš atzina, ka, visticamāk, atbalstīs vienīgo izvirzīto kandidātu premjera amatam. Arī Dzintars Zaķis, kurš izstājies no partijas, bet turpina darboties frakcijā, plāno atbalstīt Āboltiņu, jo viņa "ļoti labi saprot Latgales problemātiku". Arī vairāki citi deputāti apstiprināja, ka atbalstīs Āboltiņas kandidatūru.
Savukārt demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma (V) šo jautājumu komentēt nevēlējās. "Tad jau redzēsiet," taujāta par iespējamo balsojumu, atbildēja Straujuma.
Pagaidām atbalstu Āboltiņai nepauž vēl seši "Vienotības" deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Ints Dālderis un Veiko Spolītis, kuri vēl lemšot par savu balsojumu. Šie deputāti uzstāj, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvija!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir jāturpina strādāt arī jaunajā valdībā. Savukārt VL-TB/LNNK neatbalsta Āboltiņu kā premjera amata kandidāti.
Viņķele pieļauj - ja pašlaik nav plānotas oficiālās starppartiju konsultācijas, iespējams, tiek veiktas neoficiālas sarunas. Viņa arī atkārtoti pauda, ka par balsojumu vēl lems.
Vakar "Vienotības" frakcijas un valdes sēdē netika izvirzīts neviens cits kandidāts, izņemot Āboltiņu. Savukārt Viņķele, komentējot sanāksmi, aģentūrai LETA sacīja: "Kaut Jēzus Kristus būtu atnācis un teiktu, ka kandidēs, tas būtu bez izredzēm."
VL-TB/LNNK politiķi gan vakar, gan šodien turpina paust - šīs partijas nostāja ir nemainīga un Āboltiņu kā premjera kandidāti viņi neatbalstīs.
Āboltiņa uzsver, ka respektē nacionālās apvienības viedokli par viņas kandidatūras neatbalstīšanu, tomēr, pēc viņas domām, tagad svarīgākais esot ievilkt elpu un visu izvērtēt. Intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Āboltiņa šorīt sacīja, ka viņa šaubās, vai sabiedrība tagad no Saeimā ievēlēta politiskā spēka gaida ultimātu un sarkano līniju politiku. "Tāpēc tagad neskriesim notikumiem par priekšu, jo katrai partijai ir savi uzstādījumi, vēlmes un domas, kuras vajadzēs apspriest," piebilda Āboltiņa.
Politiķe arī vairākkārt paudusi, ka VL-TB/LNNK būtu jāpiedalās arī jaunās valdības veidošanā.
Neoficiāli koalīcijas politiķi spriež, ka vakardienas "Vienotības" lēmums varētu būt saistīts ar to, ka saskatītas iespējas pārliecināt partnerus par atbalstu šī politiskā spēka premjera kandidātam. Saistībā ar Āboltiņas izredzēm kļūt par premjerministri tiek norādīts, ka "šaha gājiens" tagad jāizdara pašai Āboltiņai. Izšķirošs aspekts ir, vai "Vienotība" var piedāvāt nacionālajai apvienībai kaut ko, kas liktu tai mainīt pozīciju pret "Vienotības" līderi valdības vadītājas postenī.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi norāda, ka politiskajā spēkā aizvien vairāk pieaug pārliecība par gatavību pašiem uzņemties valdības vadīšanu, un šāda iespēja pagaidām izskatoties reālāka nekā Āboltiņas izredzes vadīt Ministru kabinetu. Nav gan izslēgta iespēja situācijai mainīties, ja "Vienotībā" notiktu pavērsiens un šī partija izšķirtos piedāvāt citu kandidātu premjera amatam. Kāds politiskā spēka pārstāvis izteicās, ka ZZS iekšienē diskusijas par Āboltiņu esot apsīkušas.
Kā ziņots, Āboltiņa vakar partijas valdes un Saeimas frakcijas kopsēdē vienīgā izvirzīta par iespējamo "Vienotības" premjera amata kandidāti, taču gala lēmumu šajā jautājumā politiskais spēks pieņems līdz 28.decembrim.