Pagājušā gada rudenī izteiktā iecere ieviest Rīgā jaunu siltuma piegādes sistēmu nav aizmirsta, Neatkarīgajai apliecināja akciju sabiedrībā Rīgas siltums (RS). Tomēr pagaidām tas nav iespējams, jo vajadzīgas lielas investīcijas.
RS padomes priekšsēdētājs un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko ierosināja, ka uzņēmumam vajadzētu izpētīt iespējas, kādā veidā katrs siltuma patērētājs varētu kļūt par individuālu uzņēmuma klientu un maksātu par konkrēti viņa dzīvoklī patērēto siltumenerģiju. Šādā gadījumā būtu iespēja atslēgt siltuma piegādi konkrētiem nemaksātājiem, nevis visai mājai. Jautājums tika aktualizēts neilgi pēc apkures sezonas uzsākšanas, kad radās problēmas ar norēķiniem. RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence atzīst, ka priekšlikums ir aktuāls, taču nav risināms "ne šodien, ne rīt". Tā kā uzņēmums lielākoties piegādā siltumu ēkās ar viencaurules apkures sistēmu, jāveic būtiska siltuma sistēmas rekonstrukcija, kas prasīs lielus finanšu līdzekļus. "Pašlaik mums tādu nav," saka L. Rence.
Arī V. Stepaņenko, izsakot priekšlikumu, nav noliedzis, ka tas ir nākotnē risināms jautājums. Tas nozīmē, ka siltuma skaitītājs atrastos katrā dzīvoklī un tas būtu jāierīko par RS naudu. Izmaksas vēl neesot zināmas. Taču, kaut arī V. Stepaņenko izteicies, ka šim darbam jānotiek pēc iespējas drīzāk, jo nākamās apkures sezonas sākumā atkal RS būs problēmas, tas nekādi nav atrisināms līdz šīs apkures sezonas beigām.
Piemēram, SIA Cetera mājaslapā var iegūt informāciju, ka Latvijā nav liels skaits daudzdzīvokļu ēku, kurās ir uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji (dažas ēkas Rīgā, Madonā, Liepājā), turklāt tajās individuālās uzskaites ierīču uzstādīšana ir veikta kompleksā ar citiem energoefektivitātes pasākumiem. Šo iemeslu dēļ nav iespējams precīzi novērtēt, kādu siltumenerģijas ietaupījumu dod skaitītāju uzstādīšana. "Piemēram, Albertslundas pašvaldībā Dānijā ir veikts pētījums, kurā analizēti dati par patēriņu 791 daudzdzīvokļa mājā pēc pārejas no centralizētas uz atsevišķu siltumenerģijas uzskaiti dzīvokļos. Šajā pētījumā atklāts, ka vidējais ēkas patēriņa samazinājums, uzstādot skaitītājus, ir samazinājies par 18,4 procentiem, kas ir ļoti labs rādītājs. Mazāka apjoma pētījums ir veikts arī Rīgā – ēkās, kur ir veikta iekšējo siltumapgādes sistēmu modernizācija, iedzīvotāji vidēji maksā par 20–30 procentiem mazāk nekā citās ēkās, taču šajās ēkās ir veikta ne tikai sistēmu balansēšana un termostatu uzstādīšana, bet arī citi apkures sistēmu modernizēšanas darbi, bet netika uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji," vēsta www.energoaudits.lv. Speciālisti norāda, ka siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana katram radiatoram var izmaksāt 30–50 latu. Iespējams, izmaksas ir mainījušās, bet pirms dažiem gadiem veiktie aprēķini liecina, ka piecu stāvu ēkai, uzstādot siltumenerģijas skaitītājus un termostatus, kā arī sakārtojot siltumapgādes sistēmu, siltumenerģijas ietaupījums būtu 15 procenti. Darbi izmaksātu apmēram 8000 latu, bet līdzekļi atmaksātos septiņu gadu laikā.