Līdz desmit karavīriem liela Latvijas bruņoto spēku vienība militārajā operācijā pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" ("Daesh") plāno sākt piedalīties 2016.gada februārī, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Saeimas lēmumprojekts.
Lai gan operācijas termiņš starptautiskajos dokumentos patlaban nav nostiprināts, tomēr, ņemot vērā uzticēto uzdevumu raksturu un apjomu, tiek plānots Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalību šajā operācijā noteikt uz laiku līdz 2018.gada 1.februārim.
Savukārt ANO vadītajā visaptverošajā stabilizācijas misijā Mali Nīderlandes vadītā informācijas apstrādes štāba vienības sastāvā NBS plāno sākt piedalīties no 2016.gada februāra. Tā būtu pirmā reize, kad NBS karavīri piedalītos ANO misijā. Patlaban ANO rezolūcijā operācijas darbības laiks noteikts līdz 2016.gada 30.jūnijam, tomēr turpmākā NBS dalība operācijā tiks nodrošināta atbilstoši ANO pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz misijas mandātu, uzdevumiem un darbības termiņu. Apdraudējuma līmenis Latvijas karavīriem, atradoties Mali, būtu vērtējams kā vidējs.
NBS šajā misijā Nīderlandes vadītā informācijas apstrādes štāba vienības sastāvā plāno iekļauties vienu līdz trīs karavīru līmenī. Februārī uz misiju tiks nosūtīts viens karavīrs, kurš dienesta pienākumus veiks pie "rakstāmgalda", savukārt otrajā pusgadā divi karavīri veiks dienesta pienākumus "uz lauka" kopā ar Vācijas bezpilota lidaparātiem un karavīriem.
Nākamnedēļ par Latvijas karavīru sūtīšanu minētajās militārajās operācijās lems valdība. Pēc tam gala vārds būs jāsaka Saeimai.
AM lūgusi lēmuma projektus izskatīt steidzamības kārtā.
Šodien jautājumus par Latvijas karavīru sūtīšanu uz Irāku un Mali pārrunāja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura nekādus lēmumus nepieņēma. Lai arī Saeimas lēmuma projektā minēts, ka operācijā pret "Daesh" piedalīsies līdz desmit karavīriem, reāli februārī uz Irāku dosies seši karavīri. Kā skaidroja AM valsts sekretāra vietnieks Jānis Karslsbergs, tad desmit karavīri minēti, lai nepieciešamības gadījumā pastāvētu "zināmas opcijas" un AM atkal nebūtu jāprasa Saeimas akcepts nosūtīt lielāku karavīru skaitu.
Komisijas deputātu vidū gan nebija vienprātības, vai parlamenta lēmuma projektā nepieciešams minēt vārdu "Daesh". Šobrīd Saeimas lēmuma projekts formulēts "Par Latvijas NBS karavīru dalību pret teroristisko organizāciju "Daesh" vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā". Kā norādīja deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK), šādi rodas iespaids, ka Latvija aktīvi karo pret "Islāma valsti", un tas, pēc Šnores domām, rada zināmus drošības riskus, tāpēc viņš rosināja pārdēvēt lēmuma projektu šādi: "Par Latvijas NBS karavīru dalību miera uzturēšanas operācijā Irākā starptautiskās koalīcijas ietvaros".
Ņemot vērā iepriekšminēto, AM valsts sekretārs solīja izvērtēt, vai līdz gala lēmuma pieņemšanai ir iespējamas izmaiņas no juridiskā viedokļa.
Jau vēstīts, ka Latvijas karavīriem Irākā un Mali nav paredzēts piedalīties kaujas darbībās. Viņiem gan tiks izsniegti individuālie aizsardzības ieroči, lai nepieciešamības gadījumā viņi spētu sevi aizstāvēt. Plānots, ka Latvijas karavīri operācijā pret "Daesh" un misijā Mali uzturēsies rotācijas kārtībā - aptuveni pusgadu.
Mali jau atrodas septiņi Latvijas karavīri, taču viņi iesaistīti Eiropas Savienības (ES) apmācības misijā. Arī dalība šajā misijā neparedz Latvijas karavīru iesaistīšanos kaujas darbībā.
Par dalību ANO misijā Mali Latvija gan bija izlēmusi, vēl pirms saņēma Francijas lūgumu palīdzēt tai cīņā pret "Daesh" ("Islāma valsti"), kura uzņēmusies atbildību par 13.novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem. Šis palīdzības lūgums bija izteikts saskaņā ar Lisabonas līgumu.
Latvijas karavīru nosūtīšana būtu atbilde Francijai uz tās lūgumu aizvietot tās karavīrus citās operācijās, lai savukārt Francija varētu vēl ciešāk iesaistīties operācijā pret "Daesh" ("Islāma valsti").
2013.gada vasarā ANO sāka misiju Mali. ANO miera uzturētāji pārņēmuši operāciju no Francijas spēkiem, kas šajā valstī ieradās, lai palīdzētu Mali armijai cīņā pret islāmistu nemierniekiem, kuri bija sagrābuši savās rokās plašas teritorijas valsts ziemeļos, radot bažas, ka Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".
Savukārt, lai koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību cīņai pret grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts"), ASV sadarbībā ar sabiedrotajiem jau iepriekš bija izveidojušas starptautisku koalīciju, formējot arī Apvienotos spēkus, kuri Irākā un Sīrijā īsteno ASV vadīto operāciju "Inherent Resolve". Tās mērķis ir "iznīcināt teroristisko grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts") un novērst draudus, ko tas rada Irākai un Sīrijai, kā arī plašākai starptautiskajai kopienai".
Patlaban ASV vadīto koalīciju veido 62 valstis, tostarp arī Latvija, bet tikai daļa nodrošina militāru atbalstu un veic gaisa triecienus.
AM arī sagatavojusi lēmumprojektu par Latvijas karavīru dalību pret "Daesh" ("Islāma valsti") vērstajā operācijā "Inherent Resolve" Irākā. Pa diplomātiskajiem kanāliem jau saņemts oficiāls apstiprinājums, ka Irākas valdība atbalsta Latvijas militāro ekspertu iesaisti vietējo Irākas drošības spēku apmācībā. Operācijā Irākā Latvijas kontingents iekļausies Dānijas kontingenta sastāvā ar nelielu apmācību grupu Irākas drošības spēku apmācīšanā. Plānots, ka NBS karavīri nepārvietosies pa sauszemi ārpus bāzēšanās vietām.
NBS kontingents atradīsies vienā no četriem Irākas drošības spēku apmācību centriem - Irākas un ASV Gaisa spēku bāzē - aptuveni 180 kilometrus uz rietumiem no Bagdādes.
"Daesh" ("Islāma valsts") kopš šī gada sākuma nav izrādījis nopietnu interesi par šo bāzi. Ir ziņots par netiešās uguns gadījumiem, bez jebkādiem upuriem un bojājumiem bāzei. Bāzei ir divi perimetri - ārējais perimetrs, ko apsargā Irākas armija, un iekšējais perimetrs, kuru apsargā ASV karavīri, šodien parlamenta komisijā norādīja AM valsts sekretārs.
Izmaksas dalībai ANO misijā Mali un operācijā Irākā nebūs lielas, turklāt sabiedrotie solījuši sniegt daļēju atbalstu.