Latvijā no nākamā gada sagaidāma sistemātiska migrantu ieceļošana, taču uzņemšanas sistēma, tostarp arī veselības aprūpe, viņiem nav gatava. Kultūra, tradīcija, paradumi – viss atšķiras.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pasūtījuma ir tapis pētījums Patvēruma meklētāju uzņemšanā iesaistīto speciālistu un brīvprātīgo pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem un garīgās veselības problēmu risināšanā 2015. Autori Aivita Putniņa, Signe Mežinska, Kristians Zalāns un Artūrs Pokšāns darbā analizējuši līdz šim veiktus zinātniskus pētījumus, intervējuši cilvēkus, kuri ikdienā strādā ar patvēruma meklētājiem, veikuši novērojumus.
Sociālantropoloģe A. Putniņa sarunā ar Neatkarīgo konstatē: «Bēgļi ir labvēlīgi noskaņoti pret Latviju, un integrācija ir iespējama, ja vien viņiem tiks dotas iespējas.» Līdzšinējā pieredze gan rādot, ka izdzīvot Latvijā ienācējiem varētu būt ļoti grūti, un runa nav tikai par laikapstākļiem vai pabalstu lielumu, bet gan vietējo iedzīvotāju aizspriedumaino attieksmi. Lai būtu iespējama cienīga līdzāspastāvēšana, nepieciešama abpusēja sadarbība.
Vīrieši masveidā raud
Formālais pētījuma tapšanas iemesls ir Eiropas Sociālā fonda atvēlētais finansējums. SPKC direktore Inga Šmate stāsta, ka slimību profilakses jomā turpmākajos gados jāapgūst ap 16 miljonu eiro. Bēgļi ir jauna mērķauditorija, tātad neliela daļa līdzekļu tiks tērēta arī viņiem. Janvārī iestāde sāks izstrādāt plānu darbam ar bēgļiem, un balstīts tas tiks uz šo pētījumu. Centrs iecerējis fokusēties uz vienu diviem aspektiem – tā varētu būt, piemēram, skolotāju apmācība traumētiem bēgļu bērniem. Skolu vide jau pati par sevi ir diezgan agresīva. Stresa nomākts, sabijies un komunicēt nespējīgs jaunienācējs klasē var izraisīt situācijas pasliktināšanos, to nedrīkst atstāt pašplūsmā.
Pētījumā uzsvērts, ka nepilngadīgas personas ir īpaša patvēruma meklētāju grupa, sevišķi, ja tās migrē bez vecākiem vai citiem pieaugušajiem. Pakļautas stresam, iespējams, arī garīgās veselības un psihosomatiskajiem traucējumiem. «Karadarbības zonās piedzīvotā traumatiskā pieredze, piemēram, sīriešu bēgļu bērniem, visbiežāk izraisa posttraumatiskā stresa sindromu un depresiju.»
Arī pieaugušajiem patvēruma meklētājiem izcelsmes valstī un migrācijas gaitā pārdzīvotais varot rosināt plaša spektra garīgās problēmas – līdz pat pašnāvnieciskām tieksmēm. Ārzemēs veikto pētījumu rezultāti Latvijas gadījumā apstiprinās. Gandrīz katrā intervijā tiek minēta patvēruma lūdzēju nomāktība, pēkšņas garastāvokļa maiņas, galvassāpes. Aprakstītas situācijas, kur pieauguši vīrieši masveidā raud un nav skaidrs šādas uzvedības cēlonis. Nomāktība neizbēgami iespaido arī speciālistu un brīvprātīgo darbu.
Kā novilkt krūšturi?
SPKC no šā pētījuma izmantos vien nelielu daļu secinājumu, taču te būtu ko smelties arī citām jomām un nozarēm. Kaut vai tajā pašā skolas ēdnīcā nevajadzētu censties musulmanim par varītēm iebarot cūkgaļu. Viņš ir atšķirīgs.
Būtisks patvēruma meklētāju veselības aspekts ir reproduktīvā veselība. Patvēruma meklētāji var nezināt neko par kontracepciju, par seksuāli transmisīvām slimībām. Taču kultūras atšķirību dēļ vietējo ārstu un pacientumigrantu attiecības ir visai komplicētas. Musulmaņu vīriešiem ir nepieņemami ļauties ārstu-sieviešu apskatei, bet vīrietis ārsts nevarēs pierunāt musulmaņu sievieti novilkt apskates laikā krūšturi. Arī garīgās veselības problēmu ārstēšana nebūs vienkārša, jo daudzās kultūrās ir nepieņemamas Rietumos plaši akceptētās psihoterapijas metodes, kas balstītas uz sarunu. Turklāt bez psiholoģiskās barjeras pastāv arī valodas barjera. Pētījuma ietvaros veiktās intervijas liecina, ka veselības aprūpes joma rada konfliktus un nesaprašanos, tāpēc pētnieki secina: «Patlaban nav izveidots pakalpojumu klāsts, kas būtu piemērots patvēruma meklētāju vajadzībām, jo šī grupa līdz šim skatīta kā tāda, kurā nav vērts ieguldīt vietējos resursus integrācijas veicināšanai, balstoties statistikā, saskaņā ar kuru lielākā daļa patvēruma meklētāju Latviju pametīs.» Saskaņā ar Eiropas institūciju plāniem viņiem Latvijā jāpaliek un atbilstoši kvotai ap 700 katru gadu vēl jānāk klāt.
«Nedaudz nelabvēlīgi»
Valstij gribot negribot nāksies risināt migrantu problēmas, un to vidū arī tādas, par ko līdz šim pat iedomāties nevarējām. Lūk, piemērs no pētījuma: «Tāpat bēgļiem var būt nepieciešama zēnu apgraizīšana, ko Latvijā veic atsevišķas kopienas, bet tas nav iekļauts veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā patvēruma meklētājiem un publiski nav ticis debatēts. Pret sieviešu apgraizīšanu, ko praktizē atsevišķās Āfrikas valstīs, savukārt visā ES ir stingri noliedzoša pozīcija.» Maz gan ticams, ka valsts varētu apmaksāt musulmaņu bērnu apgraizīšanu. Pie mums tā nav pieņemts, un arī briesmīgi dārgi – šādas ķirurģiskas manipulācijas cena pārsniedz 200 eiro.
Pētījuma noslēgumā sniegta virkne ieteikumu turpmākai rīcībpolitikai, un tagad jau valsts institūciju un politiķu ziņā ir viesmīlības vairošana un draudzīgas vides veidošana migrantiem Latvijā.
Bet pagaidām Globālais migrantu integrācijas politikas indekss (http://mipex.eu/play/) liecina, ka Latvija ir migrantiem «nedaudz nelabvēlīga» valsts, bet izglītības un veselības sektorā – «nelabvēlīga» valsts. Priekšpēdējā no beigām.
