Valsts aģentūras rīkotos konkursos uzvar paši tās darbinieki

Aģentūrā "Kultūras informācijas sistēmas" slēgti uzņēmuma līgumi ar pašu darbiniekiem, šovakar ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) ir pieprasījis paskaidrojumus no aģentūras par tās veiktajiem iepirkumiem, un pēc paskaidrojumu saņemšanas tikšot rosināta arī dienesta pārbaude. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā tiks lemts par turpmāko rīcību. Šajā iestādē arī jau ir sākts audits.

Aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" īsteno divus 5,5 miljonus latu vērtus projektus - ievieš vienoto arhīvu informācijas sistēmu un veido nacionālā muzeja krājumu kopkatalogu. Šo projektu ieviešana Latvijā notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) dalību.

Lai veiktu projektā nepieciešamos darbus, aģentūra sludinājusi konkursus, kuros uzvarējuši pašas aģentūras darbinieki un līgumus sanācis slēgt pašiem ar sevi, informēja "Nekā personīga".

Abu projektu administrēšanai uzņēmumu līgumi ir slēgti ar aģentūras juristi, sabiedrisko attiecību speciālisti, projekta vadītājiem un IT speciālistu.

Līgums līdz 2012.gada augustam ar projekta vadītāju ir par 33 851,75 latiem, projekta vadītāju - 39 044,81 latu, IT speciālistu - 26 927,53 latiem, sabiedrisko attiecību speciālistu - 11 404,58 latiem, juristu - 14 617,8 latiem un projektu vadītāju - 15 002,48 latiem, informēja raidījums.

Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" direktors Armands Magone norāda, ka pēc budžeta apcirpšanas izdzīvot ir kļuvis pavisam grūti. Vidējā alga šajā valsts iestādē ir 400 latu.

Tāpat Magone norādījis, ka visi nosauktie aģentūras darbinieki strādā uz ceturtdaļu vai pusslodzi tāpēc, ka valsts budžetā nav naudas. "Diemžēl te ir tā dilemma starp to, ka budžetā nav naudas un kādus pienākumus jāveic. Un starp to, ka jārealizē šādi projekti," atzina Magone.

Kā atzīmēja "Nekā personīga", uzvarēt ERAF finansētajā projektā aģentūras darbiniekam nav bijis grūti. Aģentūra izsludina publiskus konkursus, kuros meklē dažādus speciālistus. Uz katru no izsludinātajām vietām piesakās viens vai divi pretendenti - lielākā daļa pašas aģentūras darbinieki. Pretendentus, tostarp savus kolēģus, vērtē iepirkumu komisija, kuras sastāvā ir tikai pašas aģentūras darbinieki, kas dod priekšroku paši saviem kolēģiem.

Magone šeit interešu konfliktu neredz, jo ir rezultāts. "Rezultāts ir daudz labāks nekā citkārt būtu bijis. Tas būtu citā gadījumā. Jo es redzu tos cilvēkus, es redzu, kam uzticēties. Un no malas es tāpat nepieņemtu cilvēkus," raidījumam teicis Magone.

Šādi projekti, kuros uzvar pašu darbinieki, ir bijuši arī iepriekš. Uzņēmuma līgumi tika slēgti ar daļu jau pieminētājiem un citiem aģentūras darbiniekiem "Geitsu fonda" projektā. Šajā projektā Latvijas bibliotēkās bezmaksas tiek instalēti datori un pieslēgts internets.

Magone atzīst, ka šī sistēma ietaupa aģentūras līdzekļus, taču principā tā ir izvairīšanās no darba ņēmēja nodokļu maksāšanas.

"Tas cilvēks īsti nevar strādāt bez kaut kādām sociālām garantijām. Jo tie 25% dod arī zināmas sociālās garantijas. Ja ir tikai uzņēmuma līgums, nekādu sociālo garantiju vispār nav," norāda Magone.

Vai valsts aģentūra rīkojusies likumīgi, būs jālemj tiesībsargājošajām iestādēm. Raidījums "Nekā personīga" izpētītos dokumentus iesniedzis izvērtēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Latvijā

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") paziņojums par sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu ir nozīmīgs un svarīgs solis Latvijai, kas palīdzēs piesaistīt jaunas investīcijas, aģentūrai LETA sacīja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.