Latvijas Komercbanku asociācija vakar turpināja taisnošanos par banku izsniegto aizdevumu apjoma sarukumu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati rāda Latvijas komercbanku kopējā kredītportfeļa sarukumu no 14,823 miljardiem eiro šā gada janvārī līdz 14,760 miljardiem šā gada oktobrī. Sarukuma rezultāts nav sasniegts lēni un līgani, bet raustoties starp kredītportfeļa šā gada 14,85 miljardu eiro maksimumu maijā un 14,73 miljardu minimumu jūlijā. Līdzīgas svārstības uzrāda kopumā lejupejošās līknes uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un vairākām sīkākām kredītportfeļa sadaļām. Latvijas Komercbanku asociācija toties norāda, ka «biznesa kreditēšana šī gada trešajā ceturksnī sasniegusi lielāko apjomu pēdējo divu gadu laikā, bet kopējais kāpums jaunizsniegtajiem kredītiem visos trīs ceturkšņos ir 6%». Šādi apgalvojumi skaitliski nav savstarpējā pretrunā, jo kredītportfeļa atlikuma svārstības dod iespēju atrast tādus laika posmiņus, kuru salīdzinājumā vismaz atsevišķi kredītu veidi uzrāda pieaugumu. Šādā veidā valsts iestādes un arī komercbankas kavē laiku un mierina sevi jau kopš kredītportfeļa sarukuma sākuma 2008. gada novembrī. Vienmēr tiek atrastas liecības par to, ka vienlaidus sarukums tieši tagad pāriet svārstībās ar cerībām, ka tās pavērsīsies uz pieaugumu.
Darba kārtībā ir bijuši dažādi pamatojumi, kāpēc būtu jānotiek kredītportfeļa izmaiņu pavērsienam uz pieaugumu. Šobrīd galvenās cerības saistās ar to, ka Latvija līdz šim nav vēl sākusi nopietnā apjomā tērēt Eiropas Savienības dāvināto 2014.–2020. gada plānošanas perioda naudu, ko Latvijas valsts un privātie izmantotāji saņems pēc ES projektu izpildes. Tas nozīmē, ka lielu daļu šīs naudas nāksies aizņemties komercbankās, kam būtu jānotic, ka ES naudu tās atgūs kopā ar procentiem par savu pakalpojumu. Bankām gan nāksies apdomāt patlaban aktuālo gadījumu ar Rīgas Vagonbūves rūpnīcai uzticēto dīzeļvilcienu atjaunošanu vēl par 2007.–2013. gada plānošanas perioda naudu. Ir apdraudēta apmēram 20 miljonu eiro atgūšana, jo vilcienu atjaunošana neiekļausies darbu izpildes galējā termiņā līdz šā gada beigām.
Smagas pārdomas bankām var raisīt valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens gaidāmais (vai jau izteiktais, bet nereklamētais) piedāvājums aizdot uzņēmumam apmēram 200 miljonus eiro jaunu elektrovilcienu iegādei. Latvijas valdība cer šajā gadījumā izsprukt no valsts galvojuma došanas aizņēmumam, aizvietojot garantijas ar līgumu, kurā valdība apņemas dotēt savu uzņēmumu. Šādu līgumu var nepamanīt vai izlikties nepamanām Latvijas kreditoru pārstāvji ar Starptautisko valūtas fondu priekšgalā, kas uzmana Latvijas valsts parāda pieaugumu un pamatoti uzskata, ka valsts garantijas tas pats valsts parāds vien ir (ko Latvijā neviens neapstrīd, kamēr atmiņā ir gadījums ar Liepājas metalurgu). Bet vai šis līgums tiešām tiks pildīts gadījumā, ja Latvijas valdība nonāks nopietnās finanšu grūtībās un valdībai būs jāsedz ar stingrākiem dokumentiem pamatoti naudas prasījumi? Vai tad šāds līgums neizrādīsies līdzīgs Lielvārdes domes bijušā priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa parakstītajam vekselim?
Nekustamā īpašuma mākleri sakās dzirdējuši, ka Latvijas lielāko komercbanku vadītāji šogad prasot no saviem darbiniekiem kredītportfeļa palielināšanu, taču prasība netiek pildīta. Banku darbinieki neuzņemas uz mutisku rīkojumu pamata pārkāpt valsts iestāžu un pašu banku noteiktās prasības kredītņēmēju izvērtēšanai, pēc kuru izpildes nākas kredītu pieprasījumus lielākajā daļā gadījumu noraidīt. Banku vidējā ranga darbiniekiem nav pārliecības, ka no viņiem netiks prasīta atbildība, ja naudu bankām sāks neatdot tie, kas iesprukuši starp kredītu saņēmējiem pretēji banku noteiktajiem kritērijiem.
Kredītu neatdošana Latvijā jau tagad ir plaši izplatīta. Latvijas Komercbanku asociācijas norāde uz 4,85% kredītu atmaksas kavēšanu ilgāk par 90 dienām kļūst iespaidīga tad, ja Latvijas rādītāju salīdzina ap gandrīz piecas reizes zemāko Igaunijas rādītāju 1,05%.