UZMANĪBU: Jauns aizliegums: nesmēķēt auto

© Publicitātes foto

«Automašīnas salons bija vienīgā vieta, kur es varēju netraucēti uzsmēķēt, jo darba vietā nesmēķēju, uz ielas – nē, bet kāpēc aizliegt smēķēt auto – kuru es apdraudu, tā darīdama?» sašutusi par gaidāmajām izmaiņām likumā ir rīdziniece Vija

Viņa nav vienīgā, kura pauž sašutumu par Veselības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem. Daudzuprāt, tas nepamatoti ierobežos cilvēka rīcības brīvību un pārkāps tiesības uz privāto dzīvi. Taču Veselības ministrijai ir savu argumenti par šādu aizliegumu, vispirms – smēķējot auto, cilvēks apdraud satiksmes drošību.

Vēl viens liegums

Valdība pieņēmusi Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz aizliegumu smēķēt transportlīdzekļu salonos un kabīnēs. Aizliegums noteikts Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Likumā noteikti vairāki aizliegumi, kuri saskaņoti ar Eiropas Parlamenta Padomes direktīvām attiecībā uz smēķēšanas ierobežošanu. Plānots arī aizliegt izplatīt tabakas izstrādājumus ar augļu vai konfekšu garšu un smaržu un tabakas izstrādājumus, kuri satur vitamīnus, kofeīnu vai kuru sastāvā ir piedevas, kam piemīt vēzi izraisošas iezīmes.

Savukārt aizliegums smēķēt (arī lietot elektroniskās smēķēšanas ierīces) transportlīdzekļu salonos un kabīnēs ir pieņemts papildus direktīvas prasībām, un, kā uzsver VM, tas izstrādāts, lai pastiprinātu sabiedrības atbildību par līdzcilvēku veselību. Turpmāk būs aizliegts smēķēt arī ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu iekštelpās.

Vai guļamistabā arī ne?

Nenoliedzami, VM iet arvien stingrāku smēķēšanas ierobežojumu virzienā, un kopumā no iedzīvotāju puses ir daudz pozitīvu viedokļu – jo mazāk cilvēki smēķē, jo labāk. VM norāda, ka, pateicoties līdz šim realizētajiem stingrajiem smēķēšanas un tabakas izstrādājumu ierobežojumiem, smēķēšanas izplatība samazinās, īpaši jauniešu vidū. Dati rāda, ka no 2011. līdz 2014. gadam zēnu vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem regulāri smēķējošo īpatsvars ir samazinājies no 29,5 uz 16,9 procentiem, bet meiteņu – no 33,8 uz 16,59 procentiem. Pirms gada stājās spēkā aizliegums smēķēt uz dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām un citās vietās cilvēka klātbūtnē, ja viņš pret to iebilst.

Taču, runājot par smēķēšanu auto, izskan pretēji viedokļi, un pat nesmēķētāji, kuri līdz šim atbalstījuši izmaiņas, piemēram, ka nedrīkst smēķēt sabiedriskā transporta pieturvietās vai uz balkoniem, tagad arī neizpratnē rausta plecus un nesaprot grozījumu jēgu. «Ja tā ir mana personīgā automašīna un tajā neviens cits neatrodas, kāpēc es tur nevaru smēķēt? Vai nākamais būs aizliegums to darīt manā guļamistabā?» – šādus un citus viedokļus var izlasīt sociālajos tīklos. VM speciāliste Agnese Gusarova Neatkarīgajai norāda, ka aizliegums smēķēt transportlīdzekļos noteikts tāpēc, ka smēķēšana transportlīdzekļa salonā vai kabīnē saistīta ar vairākiem riskiem: «Smēķēšana kaitē paša smēķētāja veselībai, un smēķēšana apdraud blakussēdētāju veselību. Pastāv risks, ka bērni, kuri atrodas automašīnā, ne tikai tiek pakļauti kaitīgo dūmu ietekmei, bet nākotnē arī paši smēķēs, jo iemācīsies šādu uzvedību. Beigu beigās – tā tiek apdraudēta satiksmes drošība, jo smēķēšana, tāpat kā runāšana pa mobilo telefonu, novērš uzmanību.»

Smēķēt auto bīstami

Latvijā jau pašlaik ir aizliegts smēķēt sabiedriskajā transportā, tajā skaitā taksometros. «Iemesls šādam aizliegumam ir tabakas dūmu otrreizējās ieelpošanas radītais veselības apdraudējums,» skaidro A. Gusarova. «Automašīna ir noslēgta vide, tāpēc tajā ir augsts piesārņojuma līmenis. Tā kā automašīna, salīdzinot ar iekštelpām, ir maza telpa, kaitīgo vielu koncentrācija tajā var būt līdz pat 11 reizēm augstāka nekā iekštelpās.» Arī tajos gadījumos, ja autovadītājs nesmēķē citu cilvēku klātbūtnē, jāņem vērā, ka tabakas dūmi un tajos sastopamo kaitīgo vielu (nikotīns, darva) koncentrācija saglabājas ilgi, līdz ar to smēķētājs kaitē ne tikai sev, bet arī citiem pasažieriem, kas pārvietosies ar konkrēto automašīnu. Arī automobiļa vēdināšana nepalīdz, jo kaitīgās vielas uzkrājas autosalona mīkstajos apvalkos. Lai likvidētu kaitīgos ķīmiskos savienojumus, būtībā ir jānomaina viss transportlīdzekļa salons.

Pat ja auto neviena nav kā tikai smēķētājs, kuram arī sava veselība nerūp, un nav kas viņu pieķer, VM speciālisti uzsver, ka smēķēšanas ierobežojumiem ir ļoti liela ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu. «Ierobežojums tiek noteikts, lai smēķētāji apzinātos, ka, ievērojot šīs normas, viņi var parūpēties par savu un citu cilvēku drošību un veselību,» saka A. Gusarova.

UZZIŅAI

  • Veselības aprūpes budžeta tēriņi smēķēšanas izraisītu slimību ārstēšanai ir 9% no veselības aprūpes budžeta, kas veido aptuveni 25 miljonus eiro
  • Vēl lielāki zaudējumi tautsaimniecībai rodas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves dēļ, kas saistīta ar tabakas lietošanu. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka Latvijā finansiālais zaudējums ir 2,5 miljardi eiro

Avots: Veselības ministrija