Mums der tikai precēti strādājoši vīrieši un sievietes ar zinātņu doktora grādu, svešvalodu prasmēm un bariņu bērnu. Vientuļnieki netiek gaidīti. Tādi pēc būtības ir Latvijas izvirzītie bēgļu atlases kritēriji.
Tuvāko pāris nedēļu laikā kļūs zināms, vai Grieķijā iespējams atrast kaut vai vienu migrantu ģimeni, kas būtu ar mieru doties uz Latviju, bet vispār janvāra mērķprogrammā ir desmit pārvietojamas personas, un to var uzskatīt par Latvijas pilotprojektu bēgļu apsaimniekošanā.
Iekšlietu ministrija publiskojusi skopu kritēriju apkopojumu, pēc kuriem, atlasot migrantus, vadīsies uz Grieķiju aizsūtītie sakaru virsnieki: «Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, kā arī derīgi ceļošanas dokumenti.»
Lai arī publiskajā telpā izveidojies viedoklis, ka sabiedrību apdraud jauni vīrieši, jo tie var izrādīties Allāha apsēsti jauni teroristi, oficiālā nostāja liecina, ka priekšrokas došana ģimenēm saistīta ar izteikti pragmatiskiem apsvērumiem. Piemēram, attiecībā uz valodas prasmēm iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma skaidro, ka apmācības process bez starpniekvalodas zināšanām ir daudz dārgāks. Latvijā nav daudz speciālistu, kas pārvalda arābu, kurdu vai afgāņu valodu. Tāpēc vēlams, lai bēgļu ģimenē vismaz viens cilvēks prastu kādu no četrām citām valodām: angļu, franču, vācu vai krievu.
Dokumenti ir vēlami, lai vienkāršāk būtu pārbaudīt pārvietojamo cilvēku identitāti. Priekšroka ģimenēm savukārt tiek dota tāpēc, ka mazākas problēmas ar dzīvojamo platību. «Ir taču starpība, vai 16 cilvēki dzīvo četros dzīvokļos vai 16 dzīvokļos,» spriež padomniece. Un arī integrēties ģimenes spēj veiksmīgāk nekā vientuļnieki. Par to vairāk zina stāstīt Kultūras ministrijas pārstāve Iveta BērziņaBebriša. Jau līdzšinējā pieredze ar imigrantiem liecina, ka Latvijā veiksmīgāk iesakņojas ģimenes.
Sākotnēji vēlme šķirot patvēruma meklētājus bija vēl lielāka. Politiķi piedāvāja ieviest pat reliģiskās piederības kritēriju, taču, bažījoties par apsūdzībām diskriminācijā, no šīs ieceres atteicās. Tiesa gan, arī pašlaik izvirzītie kritēriji no cilvēktiesību viedokļa ir diezgan apšaubāmi. Kā Neatkarīgajai skaidro Tiesībsarga birojā, vienīgie bēgļu uzņemšanā piemērojamie kritēriji nosaukti Patvēruma likumā. Tie ir «draudu esamība, starptautiskās aizsardzības nepieciešamība, smaga kaitējuma pakļaušanas vai vajāšanas esamība vai iespējamība». Savukārt Konvencija par bēgļa statusu noteic, ka dalībvalstīm jāattiecina šie noteikumi uz bēgļiem «bez diskriminācijas pēc rases, reliģijas vai izcelsmes zemes pazīmēm».
Iekšlietu ministrijas nosaukto kritēriju – ģimene, valodas, darba prasmes – nav arī valdības rīcības plānā. «No cilvēktiesību viedokļa raugoties, nebūtu godprātīgi radīt papildu apgrūtinājumus cilvēkiem, kam patiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība,» norāda tiesībsargs. Vienlaikus tiesībsargs vēlas atgādināt, ka «procesu uzraudzīs starptautiskās organizācijas, tajā skaitā arī no cilvēktiesību aspekta. Līdz ar to kritiski ir vērtējama doma, ka valstīm ļaus pēc saviem individuālajiem kritērijiem izvēlēties/atlasīt personas, kurām sniegt patvērumu.» Attiecībā uz iespējamo vīriešu diskrimināciju tiesībsargs piebilst, ka viņi var ierasties Latvijā arī kā ģimenes locekļi. Galu galā tēvs un trīs padsmitgadīgi dēli arī ir ģimene.