Latvija izvirzījusi kritērijus, lai būtu lielāka garantija bēgļu palikšanai valstī

Šodien pirmās Robežsardzes amatpersonas dodas uz Grieķiju, lai sāktu organizēt bēgļu pārvietošanu. Latvijas sakaru virsnieku primārais uzdevums būs dibināt kontaktus ar Grieķijas amatpersonām, kas strādā ar bēgļiem, iegūt datus par bēgļiem, no šiem datiem atrast cilvēkus, kas atbilst Latvijas izvirzītajiem kritērijiem, organizē šo bēgļu praktisku nokļūšanu Latvijā un informāciju par bēgļiem nodot Drošības policijai analīzei.

Pēc nedēļas vai divām būs skaidrs, cik sekmīgs ir bijis šis darbs, un pēc tam varēs redzēt, vai janvāra sākumā Latvijā tiešām ieradīsies pirmie desmit pārvietotie bēgļi no Grieķijas. Bēgļu pārvietošanas grafiks ir izstrādāts arī tālākam laika posmam, lai pilnībā izpildītu Latvijas uzņemtās saistības.

Latvija ir gatava pirmo desmit cilvēku uzņemšanai Latvijā, paziņoja Garbars.

Garbara vērtējumā lielākās bažas pašlaik rada tas, ka Grieķijā un Itālijā vēl nav izveidotas stabilas sistēmas bēgļu plūsmu organizēšanai un sadalei.

Kā ziņots, Iekšlietu ministrija (IeM) sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Itālijai un Grieķijai paziņojusi par gatavību sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tāpat ir nosūtīti patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji un laika grafiks, aģentūra LETA noskaidroja IeM.

Patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji personām, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ir vienoti un atbilst starptautiskiem nediskriminācijas principiem, taču katra valsts var norādīt papildu kritērijus, lai nodrošinātu veiksmīgu šo cilvēku integrāciju, norādīja IeM. Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti.

Lai pārvietotu patvērumu meklētājus uz Latviju, sadarbībai ar Itāliju un Grieķiju ir nozīmēti divi sakaru virsnieki jeb koordinatori.

Lai arī jau 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja bēgļu uzņemšanas plānu, koalīcijas partneru iebildumu dēļ tā galīgā pieņemšana aizkavējās par vairākām nedēļām, līdz novembra sākumā valdība pieņēma tā galīgo versiju. Precizētais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos - personu atlase un pārvietošana, patvēruma meklētāju uzņemšana un sociālekonomiskā iekļaušana.

Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, bet tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā ir 14 994 027 eiro. ES fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.

Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.