Vairāku jau publiski nosauktu un varbūt arī nenosauktu banku vadītāji tagad gaida, vai amerikāņi neliks Latvijas policijai ielauzties pie viņiem apmēram tāpat kā samērā nesen pie kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska.
Pagājušās nedēļas beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja par pirmajiem sodiem sakarā ar Latvijas komercbanku līdzdalību triju Moldovas banku izputināšanā. FKTK noteica Latvijas PrivatBank naudas sodu 2 016 830 eiro apmērā, atstādināja no amata pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju Oleksandru Trubakovu un atbildīgo valdes locekli Ivetu Ķerpi un uzdeva bankas padomei nomainīt gan šos, gan vēl divus citus valdes locekļus. Ar to šo amatpersonu nepatikšanas nebeidzas. Viņām draud arī individuālie naudas sodi un tikšanās ar policiju, kur FKTK nodos savas pārbaudes materiālus.
Pagājis jau vairāk nekā gads, kopš no Moldovas bankām pazuda kopā apmēram viens miljards ASV dolāru, un pusgads, kopš tika publiskota informācija, ka FKTK pārbauda PrivatBank, ABLV Bank un Latvijas Pasta bankas līdzdalību šā miljarda nogādāšanā uz ofšoros reģistrētu firmu kontiem. To tagad vairs nevar pateikt, kad, kā un vai vispār FKTK būtu kādu no šīm bankām sodījusi, ja 29. oktobrī nebūtu padzīta Moldovas valdība, kas netika galā ar turienes banku izputināšanas sekām. Banku bankrots, tā radītie zaudējumi un jau vairāku Moldovas valdību nespēja un nevēlēšanās kādu par to visu sodīt pakāpeniski sagatavoja iedzīvotāju protesta akcijas uz ielām un politisko partiju mēģinājumus šos protestus izmantot varas pārdalīšanai. Nemieri no ielām pārmetās uz parlamentu, kas atstādināja ne vien Valeriu Streleca (vai Valērija Streļeca – Moldovas politiķu vārdi mēdz mainīties atkarībā no tā, pie kādas etniskās grupas viņi vēršas) valdību un ļāva apcietināt vienu no iepriekšējiem valsts premjerministriem Vladimiru (Vladu) Filatu, bet sāka sarunas par tādu nākamo Moldovas valdību, kas vairs nebalstītos uz koalīciju Alianse par eiropeisko integrāciju. Realizējot šo variantu līdz galam, pie varas varētu nākt tāda Moldovas valdība, kas nevis atgūst no Moldovas atšķelto Piedņestru, bet pati pievienojas Piedņestrai – lietišķi sakot, noslēdz ar Krieviju līgumus par Krievijas kara bāzu ierīkošanu Moldovā uz 99 gadiem un paveic daudz ko citu, kas uz nepārskatāmi ilgu laika periodu maina situāciju Moldovā un vēl plašākā reģionā.
Kad ASV aptvērusi Moldovas banku afēras ģeopolitiskās sekas, sekojusi dusmu izgāšana arī uz Latviju par, kā izrādās, tukšajiem solījumiem uzraudzīt Latvijas komercbankas. FKTK tagad dara, ko var, lai parādītu grēkāžu atrašanu un sodīšanu, tādējādi cenšoties glābt no represijām visas Latvijas komercbankas un to klientus, ja ASV oficiāli vai neoficiāli noteiktu ierobežojumus Latvijas komercbanku darbībai. Pašsaprotami bija sākt sodīšanas seriālu ar Ukrainas PrivatBank un Ukrainas oligarham Igoram Kolomeiskim piederošo Latvijas PrivatBank, bet tālāko atkal noteiks notikumi Moldovā. Pagājušajā nedēļā tur ieradusies ASV delegācija ar mērķi pierunāt Moldovas politiķus sastiķēt šādu vai tādu, bet zem zīmola Alianse par eiropeisko integrāciju liekamu koalīciju un valdību. Ja tas izdosies, tad varbūt noplaks kāre sodīt Latvijas bankas un baņķierus, bet, ja neizdosies, tad viņu likšana cietuma kamerās notiks TV kameru priekšā, lai to uzzinātu visa pasaule, t.i., ASV amatpersonas.
Latvijas PrivatBank uz FKTK lēmumu reaģēja ar paziņojumu, ka lēmums esot «virspusējs un kļūdains». PrivatBank gan jau apņēmusies nomainīt bankas valdi, bet par tālāko rīcību lemšot pēc FKTK lēmuma pilnā teksta saņemšanas un izpētes. Bankai ir tiesības FKTK lēmumu apstrīdēt FKTK un pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.