Krievijas īstenotā politika ietekmēs sadarbību nākotnē
Latvija arī turpmāk gatavojas veidot sadarbību ar Krieviju atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm, taču sadarbības saturu ietekmēs Krievijas īstenotais politiskais un ekonomiskais kurss, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojuma darba dokuments par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Ministrija dokumenta projektā norādījusi, ka notikumu attīstība Ukrainā un kopējais ES-Krievijas attiecību stāvoklis turpinājis ietekmēt arī Latvijas-Krievijas divpusējo attiecību gaisotni un saturu. Neskatoties uz to, nepieciešamā sadarbība, īpaši ekspertu un nozaru līmenī, Latvijai svarīgu jautājumu risināšanā turpinājās.
Divpusējā līmenī Latvija arī turpmāk vēlas veidot sadarbību ar Krieviju atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm, taču sadarbības saturu ietekmēs gan aktuālā drošības situācija, gan Krievijas īstenotais politiskais un ekonomiskais kurss.
Tāpat paredzēts, ka Latvija nākamajā gadā turpinās reaģēt uz Krievijas mēģinājumiem šķelt sabiedrību vai apdraudēt valsts demokrātisko iekārtu un drošību. Dokumenta projektā arī norādīts, ka šajā gadā Krievija turpināja jau tradicionālo propagandas kampaņu par cilvēktiesību situāciju un par tā saukto nacisma atdzimšanu Latvijā. Neskatoties uz to, Latvija konsekventi atspēkojusi Krievijas nepatiesos apgalvojumus un arī pauda bažas par demokrātisko brīvību ierobežošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā.
Tāpat turpināsies pretdarbība Krievijas propagandas aktivitātēm starptautiskajās organizācijās un medijos, kā arī aktivitātes informatīvās telpas stiprināšanai, neminot konkrētus mērķus un instrumentus.
Latvijas un ES mērķis ir panākt, lai Krievija ievēro starptautisko tiesību principus. Paredzēts, ka Latvija uzturēs dienaskārtībā jautājumus par demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā. Tāpat tiek plānots, ka nākamajā gadā ES-Krievijas attiecību dinamiku turpinās ietekmēt Krievijas īstenotā politika, jo Krievija jau 2014.gadā un šogad demonstrējusi gatavību izmantot vienpusējus militārus soļus kā ārpolitikas instrumentu, būtiski mainot drošības situāciju un sadarbību Eiropā.
Paredzēts, ka Latvija uzstās uz ES Krimas nelegālās aneksijas neatzīšanas politikas turpināšanu un šī jautājuma paturēšanu ES-Krievijas attiecību dienas kārtībā.