Nākamā gada pirmais un galvenais ārpolitikas uzdevums būšot ārējās drošības stiprināšana, tostarp nodrošināt būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā, tā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Runājot par Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojuma darba dokumentu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, ministrs uzsvēra, ka līdz nākamajam NATO samitam, kas norisināsies Polijā, jāpanāk vienošanās par ilgstošu un būtisku NATO karavīru klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā kopumā.
Tāpat ministrs norādīja, ka arī nākamgad nāksies runāt par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, tomēr ministrs atkārtoja jau iepriekš pausto, ka Latvijas interesēs esot Lielbritānijas palikšana savienības sastāvā. Viņš arī uzsvēra, ka šajā jomā jāpanāk risinājums, kas ir iespējams.
Rinkēvičs arī atzina, ka nākamais gads būs smags gads diskusijām par ES nākotni, tostarp saistībā ar migrāciju un vēlmi izveidot sava veida "mini Šengenas zonu". Latvijas drošības un ekonomiskās intereses liekot iestāties par spēcīgu un dinamisku ES, nedalot to kodolos.
Ministrs arī deputātiem atgādināja par nepieciešamību strādāt pie ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas ārpus ES. Viņš arī pauda cerību, ka nākamgad izdosies pabeigt iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tomēr, lai to panāktu, joprojām nepieciešams strādāt pie vairākiem problēmjautājumiem, tostarp ar cīņu pret korupciju, lielo nerezidentu daudzumu finanšu sektorā, kā arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldības mehānismu.
Ārlietu ministrs arī apliecināja, ka nākamgad turpināsies darbs, palīdzot uzņēmējiem pārorientēties uz citiem tirgiem, ņemot vērā Krievijas noteiktās sankcijas. "Ir labas iestrādes Ķīnā, Persijas līča un Centrālāzijas reģionā," sprieda ministrs.
Tāpat Latvija nākamgad plāno atbalstīt austrumu partnerus, vienlaikus saglabājot nostāju par Krievijas agresiju Ukrainā. Latvija arī cer, ka tās trīs valstis, kuras noslēgušas Asociācijas līgumus ar ES, ciešāk sasaistīsies ar savienību.
Tikmēr, runājot par šajā gadā paveikto, ministrs gandarīti norādīja, ka valstij izdevies savas pirmās prezidentūras ES Padomē laikā noturēt savienības dienas kārtību, neskatoties uz vairākiem negaidītiem satricinājumiem. Tāpat viņš gandarīti atgādināja, ka prezidentūras laikā izdevies pieņemt jaunu stratēģiju sadarbībai ar Centrālāziju.